Rainulfs Drengo

Vikipēdijas lapa
Itālijas dienvidi, 1050

Rainulfs Drengo (franču: Rainulf Drengot; miris 1045. gada jūnijā) bija Drengo ģimenes pārstāvis, Normandijā dzimis normāņu algotnis un karavadonis, kas viens no pirmajiem iesaistījās normāņu iekarojumos Itālijā, 1030. gadā kļūstot par pirmo Aversas grāfu.

Rainulfs bija iesaistīts slepkavībā, par ko tika padzīts no Normandijas. Kopā ar saviem brāļiem un vēl 250 kareivjiem Rainulfs devās uz Itāliju, kur 1017. gadā ieradās nestabilajos Itālijas dienvidos, kur par varu cīnījās langobardu valdnieki un bizantieši. Normāņi iesaistījās langobardu dumpī, taču 1018. gadā tika smagi sakauti kaujā pie Kannām, kurā krita divi Rainulfa brāļi. Izdzīvojušie normāņi kļuva par algotņiem vietējiem valdniekiem un pakāpeniski sāka kontrolēt zemes Kampānijā.

Pēc tam kad Rainulfa vadītie normāņi palīdzēja Neapoles hercogam Serdžio IV atgūt varu, Rainulfs apprecēja Serdžio māsu un 1030. gadā saņēma Aversas grāfa titulu. 1034. gadā viņa sieva nomira, un Rainulfs apprecēja Amalfi grāfa meitu. Pēc veiksmīgas kaujas pret bizantiešiem 1038. gadā Rainulfs pasludināja savu neatkarību no Neapoles hercoga. Rainulfs iekaroja teritorijas Kapujā un kļuva par vienu no stiprākajiem valdniekiem Itālijas dienvidos. Viņš mira 1045. gadā, par mantinieku atstājot brāļa dēlu Askletīnu.