Rajas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rajas
Batoidea
Lidojošais jūras velns (Mobula mobular)
Lidojošais jūras velns (Mobula mobular)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Skrimšļzivis (Chondrichthyes)
Apakšklase Plātņžauņi (Elasmobranchii)
Virskārta Rajas (Batoidea)
Iedalījums

Raju virskārta iedalās 4 kārtās:

Rajas Vikikrātuvē

Rajas (Batoidea) ir plātņžauņu apakšklases (Elasmobranchii) virskārta, kas apvieno vairāk kā 500 sugas un kas tiek iedalītas 18 dzimtās.[1] Šīs grupas zivīm tuvākās radinieces ir haizivis (Selachimorpha). Rajas var viegli atšķirt no pārējām zivīm, jo tām ir saplacināti ķermeņi, pagarinātas krūšu spuras, kuras ir savienotas ar galvu, un to žaunu atvērumi atrodas ķermeņa apakšpusē.

Anatomija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tikai dažām sugām nav rajām raksturīgā plakanā ķermeņa, piemēram, ģitārrajai (Rhina ancylostoma)
Rajām mute un žaunu atveres atrodas ķermeņa apakšpusē

Lielākajai daļai raju ķermeņi ir saplacināti plakani kā diski, izņēmums ir ģitārrajas (Rhinobatidae) un zāģzivis (Pristidae). Līdzīgi kā haizivis visas rajas ir skrimšļzivis.[2] Tas nozīmē, ka tām nav kaulu, bet to skeletu veido elastīgi skrimšļi. Lielākajai daļai šīs grupas sugu ir piecas žaunu spraugas, izņēmums ir sešžaunu dzeloņrajas (Hexatrygonidae), kurām ir sešas žaunu spraugas.[3] Rajām žaunu spraugas atrodas ķermeņa apakšpusē, salīdzinoši to tuvākajām radiniecēm haizivīm galvas sānos. Rajām krūšu spuras izveidojušās kā plati spārni. Anālā spura tām iztrūkst. Acis un šļāktuvītes (Spiraculum) atrodas galvas virspusē, bet mute vēderpusē. Acu novietojuma dēļ rajas neredz neko zem sava platā ķermeņa. To toties kompensē ļoti labā oža, ar kuras palīdzību rajas spēj noteikt iespējamo medījumu zem vēdera.[4] Rajas muti spēj atvērt ļoti plaši.[5]

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa raju dzīvo uz jūras gultnes, barojoties ar jūras bezmugurkaulniekiem (gliemjiem, moluskiem, austerēm, vēžveidīgajiem) un retos gadījumos ar nelielām zivtiņām.[4] Liela daļa sugu uzturas piekrastes seklajos ūdeņos, daļa mājo dziļos ūdeņos, kas var būt 3000 metru dziļumā. Daudzām sugām ir ļoti plašs izplatības areāls un tās sastopamas gandrīz visās jūrās. Daudzas sugas mājo tikai siltajās tropu jūrās, bet citas ziemeļu ūdeņos.[2] Tikai dažas rajas, piemēram, mantas (Manta) dzīvo atklātā okeānā, pelaģiskā zonā.[4] Pavisam nedaudz sugu mīt saldūdens tilpnēs. Dažas sugas uzturas upju ietekās ar vāji sāļiem ūdeņiem. Uz gultnes dzīvojošās rajas elpošanai ūdeni ievelk caur šļāktuvītēm, nevis caur muti kā to dara lielākā daļa zivju, un izlaiž caur žaunām.[4]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rajas atkarībā no sugas vairojas divos dažādos veidos. Kā tas ir raksturīgs plātņžauņiem arī rajām notiek iekšējā ikru apaugļošana mātītes ķermenī,[2] tādējādi ikri un sperma nenonāk brīvā peldējumā ūdenī, kur tos var apēst citi jūras iemītnieki. Šāds vairošanās paņēmiens ir ļoti efektīvs, jo maksimāli tiek saglabāti apaugļotie ikri, kuri līdz zināmam brīdim attīstās rajas vēderā.[6] Dažas sugas ikrus izdēj, bet tie ir aizsargāti un iepakoti īpašā ikru somā, citām sugām ikri pilnībā attīstās un rajas "dzemdē" dzīvus mazuļus.[6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amerikas dzeloņraja (Dasyatis americana)
Parastā elektriskā raja (Torpedo torpedo)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Order Batoidea
  2. 2,0 2,1 2,2 Tropicarium: Order Batoidea
  3. Biology of Sharks and Rays
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 Skates and Rays
  5. Wilga, CAD (2008), "Evolutionary divergence in the feeding mechanism of fishes", Acta Geologica Polonica 58: 113–20.
  6. 6,0 6,1 Skates and Rays: Reproduction

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]