Pēc izglītības bijis psihiatrs. Kopš 1945. gada bijis Saragosas psihiatriskās slimnīcas direktors, bet no 1966. gada Medicīnas fakultātes profesors Saragosas universitātē. Viens no pirmajiem tulkojis Zigmunda Freida darbus spāņu valodā.
20. gadsimta pirmajā pusē bijis viens no vadošajiem Spānijas šahistiem. Pārstāvējis Spāniju 1924. gada neoficiālajā šaha olimpiādē.[1] No 1929. līdz 1942. gadam bijis Spānijas šaha čempions. Titulu ieguvis 1929. gadā turnīrā Barselonā, pēc tam to aizstāvējis mačos pret dažādiem pretendentiem (1929, 1933, 1935, 1942), bet 1943. gadā zaudējis mačā par Spānijas šaha čempiona nosaukumu. Starptautiskajos šaha turnīros bijis otrais 1934. gadā Barselonā (aiz Andora Lilientāla) un dalījis 1. vietu tradicionālajā Hastingsas jaungada šaha festivāla blakusturnīrā 1936. gadā. 1944. gadā zaudējis treniņmaču toreizējam Pasaules šaha čempionam Aleksandram Aļehinam ar 1½:2½ (+0, =3, –1). 1946. gadā uzvarējis šaha turnīrā Madridē. Vēlākajos gados dēļ lielās aizņemtības pamatdarbā šaha turnīros piedalījies reti.
