Raniroa
| Raniroa | |
|---|---|
|
Rangiroa Ra‘i roa | |
|
Raniroa satelītattēls | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Klusais okeāns |
| Koordinātas | 15°08′S 147°39′W / 15.133°S 147.650°WKoordinātas: 15°08′S 147°39′W / 15.133°S 147.650°W |
| Arhipelāgs | Palisera salas |
| Platība | 79 km² |
| Lagūnas platība | 1446 km² |
| Garums | 80 km |
| Platums | 32 km |
| Krasta līnija | 196 km |
| Augstākais kalns | 12 m |
| Administrācija | |
| Valsts |
|
| Aizjūras teritorija |
|
| Komūna | Raniroa |
| Lielākais ciems | Tiputa (971 iedzīvotāji) |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 2709 (2017[1]) |
| Blīvums | 34,29/km² |
| Pamatiedzīvotāji | tuamotieši |
|
| |
Raniroa (tuamotiešu: Rangiroa, taitiešu: Ra‘i roa) ir koraļļu atols Tuamotu salās Klusajā okeānā, ietilpst Palisera salu grupā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijai, kopā ar Mataivas un Tikehau atoliem un Makateas salu veido Raniroas komūnu. Salu pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta tuamotieši. Raniroa ir Tuamotu arhipelāga lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita (sauszeme 79 km², lagūna 1446 km², 2709 iedzīvotāji), kā arī trešais lielākais koraļļu atols pasaulē pēc Kvadžaleinas Māršala salās un Huvadu Maldīvijā.
Ģeogrāfija
[labot | labot pirmkodu]
Atols atrodas vulkāniskā zemūdens kalna virsotnē, kas paceļas 1185 metru augstumā no okeāna pamatnes un izveidojies pirms 61,4 līdz 64,5 miljoniem gadu.[2] Atola garums ir ap 80 km, platums — no 5 līdz 32 km, bet perimetrs — 196 km. Gar atola 300—500 m plato perimetru ir ap 415 motu, applūstošu saliņu un rifu ar kopējo platību ap 170 km², bet sauszemes platība ir 79 km². Rifs iekļauj 1446 km² lielu un līdz 35 m dziļu lagūnu, kurai ir tikai divi savienojoši šaurumi ar okeānu; plūdmaiņu laikā tajos veidojas spēcīgas straumes.
Valda tropiskais klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap 26 °C. Atolā nav pastāvīgu saldūdens avotu un dzeramo ūdeni iedzīvotāji iegūst, savācot lietusūdeni.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Tiek uzskatīts, ka atolu pirmoreiz apdzīvojuši polinēzieši ap m.ē. 10. gadsimtu. Pirmie no eiropiešiem atolu apmeklēja holandiešu ekspedīcija Jakoba le Mēra un Villema Shautena vadībā 1615.—1616. gadā, kas to nosauca par Vlieghen Eiland — ‘Mušu salu’, jo pētniecības partija atgriezās kuģī, aplipusi ar melnām mušām. Dažās senākās kartēs Raniroa atzīmēta kā Nairsa vai Dean's island, bet britu Džona Bairona ekspedīcija 1765. gadā to nodēvēja par godu Velsas princim.
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Apdzīvotas ir tikai divas salas atola ziemeļos; šeit atrodas administratīvais centrs Avatoru (817 iedzīvotāji), kā arī Tiputa (971), Ohutu (546), Taeoo, Fenuaroa, Otepipi un Tevaro. Lielākā daļa iedzīvotāju ir kristieši (katoļi un protestanti).
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]
Vēsturiski nozīmīga nozare atolā ir pērļu audzēšana un zveja — iegūst melnās pērles. Mūsdienās galvenā saimniecības nozare ir tūrisms — attīstīts niršanas un klimatiskais tūrisms. Atolā ir Raniroa lidosta Avatoru salā, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Papeeti un citām Tuamotu arhipelāga salām.[3] Attīstīta kokospalmu audzēšana, bet kopš 1990. gadiem — vīnkopība.[4]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Raniroa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|