Rankas muiža
Rankas muiža | |
---|---|
![]() Rankas muižas drupas 2002. gadā | |
Iepriekšējie nosaukumi | Ramkau |
Vispārīga informācija | |
Atrašanās vieta |
Rankas pagasts, Gulbenes novads, ![]() |
Rankas muiža (vācu: Ramkau) bija muiža, kas atradās mūsdienu Rankas pagastā, Gulbenes novadā. Muižas ēkā laika gaitā darbojusies gan skola, gan lazarete.
Cauri muižas parkam tek Lazdupe.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēstures avotos Ranka pirmoreiz minēta 1528. gadā, kad Rīgas virsbīskaps muižu izlēņoja savam padomniekam fon Rozenam.[1] Muiža uzskaitīta arī 1638. gada arklu revīzijā, kuros tā atzīmēta kā patstāvīga, no Piebalgas neatkarīga muiža. Zviedrijas karaliene Hedviga Eleonora 1670. gadā muižu izlēņoja artilērijas pulkvedim un vēlākajam landmāršalam Jakobam Štēlam fon Holšteinam. 1682. gadā muiža pārgāja pulkveža atraitnes īpašumā. Pēc Zviedrijas karaļa Kārļa XI 17. gadsimta otrajā pusē uzsāktās muižu redukcijas tā pārgāja atpakaļ karaļa īpašumā. No 1684. gada līdz 1723. gadam muiža tika iznomāta, līdz 1723. gada beigās ar Senāta lēmumu Rankas muiža nonāca atpakaļ privātīpašumā iepriekšējā īpašnieka dēlam ģenerālmajoram Otto Vilhelmam Štēlam fon Holšteinam un viņa mantiniekiem. 1732. gadā viņa dēli muižu pārdeva. Vēlāk pēc kārtējā mantojuma dalīšanas Rankas muiža palika ģenerālmajora Georga Leonarda fon Rihtera, bet pēc viņa nāves — viņa atraitnes Sofijas fon Rihteres īpašumā.
1836. gadā Rankas muižu pārrakstīja Rihteru meitas Emīlijas Dorotejas vīram baronam Aleksandram fon Meijendorfam. 1858. gadā muižas īpašumus kopīgi mantoja visi astoņi viņu bērni. Pēc jaunākā brāļa Konrāda fon Meijendorfa nāves pārējie māsas un brāļi 1866. gadā visu īpašumu nodeva brālim baronam Leonardam fon Meijendorfam, kurš ar ģimeni dzīvoja muižā. 1882. gada septembrī Leonardu fon Meijendorfu netālu no Rankas robežas sašāva. Kopā ar ģimeni viņš devās ārstēties uz Berlīni, tomēr miris no infekcijas.
1920. gadu agrārās reformas laikā Meijendorfu mantiniecei Edītei Reheisai muižu atsavināja. Muižas ēku, tai piederošās ēkas un zemi sadalīja starp vietējām biedrībām un Valsts Rankas mājturības skolu, kuru dibināja 1923. gadā. Otrā pasaules kara laikā skolā atradās vācu lazarete. Lai arī pēc kara ēka bija smagi cietusi,[2] jau 1944. gada rudenī ēkā darbību uzsāka Rankas Lauksaimniecības skola, kurā mācības ilga līdz 1986. gadam, kad elektrības dēļ tajā izcēlās ugunsgrēks, kas nopostīja muižas labo pusi. Pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja. 1990. gadā muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā.
Mūsdienās no muižas ēkas saglabājušās tikai drupas, kas ir iekonservētas. 2003. gadā muiža pārdota privātajam uzņēmējam. Jaunais īpašnieks labiekārtojis parku, atjaunojis akmens tiltu uz muižu un veicis saimniecības ēku atjaunošanas darbus, ierīkojot tur viesnīcu un nelielu koncertzāli.[3] Rankas muižas tā dēvētajā Jaunajā pilī padomju okupācijas laikā atradās slimnīca un dzemdību nodaļa, mūsdienās šajā ēkā ir iesvētīta Lurdas Dievmātes un Svētās Bernadetes Romas Katoļu kapela.
Muižas komplekss
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]17. gadsimtā muižas centrā atradās septiņas koka ēkas, kas 18. gadsimta sākumā, Ziemeļu kara laikā, izpostītas un zudušas. 1805. gada Broces darbos redzama Rankas muižas kungu māja - divstāvu ēka ar mansardu, dakstiņu jumtu un četriem skursteņiem. 19. gadsimta vidū kungu nams paplašināts, izbūvējot galos rizalītus un mansardā iebūvētas lukarnas.[4]
Iepretim muižas lielajai pilij ēku grupā atradās nams ar 14 istabām un virtuvi, kas dēvēts par "jauno pili". Pili ieskāva parks ar dīķu sistēmu. Rankas muižai bija sava akmens lauztuve, ceplis, kokzāģētava, dakstiņu darbnīca, dārzniecība un alus brūzis.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Rankas muiža». visitgulbene.lv. Skatīts: 2025. gada 22. aprīlī.
- ↑ «Gruvešu vietā – spirdzinājums dvēselei. Rankas muiža pārvērsta līdz nepazīšanai». la.lv. Skatīts: 2025. gada 22. aprīlī.
- ↑ «Rankas muiža – vieta, kas atdzimst». gulbenesmuzejs.lv. Skatīts: 2025. gada 22. aprīlī.