Raudāšana ir emocionāla un fizioloģiska parādība, kas izpaužas kā asaru izdalīšanās no asaru dziedzeriem, bieži vien kopā ar sejas, balss un elpošanas izmaiņām. Tā parasti rodas spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu, piemēram, skumju, sāpju, prieka, aizkustinājuma, dusmu vai atvieglojuma, ietekmē un ietekmē autonomo nervu sistēmu, tostarp sirdsdarbību, elpošanu un hormonu līdzsvaru. Raudāšana ir komplekss bioloģisks un psiholoģisks process, kurā iesaistīti nervu, endokrīnie un sociālās uzvedības mehānismi. Parasti izšķir emocionālo raudāšanu un fizioloģisko asarošanu. Fizioloģiskā asarošana kalpo kā aizsargreakcija, kas mitrina un attīra acis no putekļiem, kairinātājiem vai ķīmiskām vielām, savukārt emocionālā raudāšana ir cilvēkiem specifiska uzvedības forma, kas rodas psiholoģiska stimula ietekmē un kalpo kā iekšējā stāvokļa signāls. To bieži pavada uzvedības un sociālās izpausmes, piemēram, balss lūzums, sejas grimases vai acu kontakta meklēšana.
Raudāšana tiek uzskatīta par universālu cilvēka emocionālās komunikācijas līdzekli ar gan individuālu, gan sociālu nozīmi. Tā var mazināt stresa fizioloģiskos rādītājus, veicināt emocionālo līdzsvaru un izsaukt empātiju un līdzjūtību citiem, tādējādi stiprinot sociālās saiknes un grupas saliedētību. Pētījumi liecina, ka raudāšana ir evolucionāri nozīmīga cilvēka uzvedības sastāvdaļa, kas apvieno emociju regulāciju, psiholoģisko atvieglojumu un indivīdu savstarpējo saziņu.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Raudāšana.
