Raudene

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Parastā raudene
Origanum vulgare (Linnaeus)
Parastā raudene
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Panātru rinda (Lamiales)
Dzimta Lūpziežu dzimta (Lamiaceae)
Ģints Raudenes (Origanum)
Suga Parastā raudene (O. vulgare)
Parastā raudene Vikikrātuvē

Parastā raudene (Origanum vulgare), arī oregano, ir lūpziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs.[1] Tā dabiskais izplatības areāls ir silti mērenās joslas apgabali Vidusjūras reģionā.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raudene izaug no 20 līdz 80 cm augsta. Lapu garums no 1 līdz 4 cm. Ziedi parasti ir purpursarkanā krāsā, 3–4 mm gari.

Ķīmiskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raudenes lapās ir no 0,12 līdz 1,2% ēterisko eļļu, tostarp fenola un timola. Tajā ir arī rūgtvielas, miecvielas un ļoti daudz C vitamīna.[1]

Izmantojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaltētas raudenes lapas

Raudenei ir majorānam līdzīga garša un smarža, tikai maigāka. Raudene ir visā pasaulē ļoti izplatīts garšaugs, ko bieži vien iekļauj dažādos garšvielu maisījumos, piemēram, picu maisījumā (kopā ar baziliku un majorānu), kā arī pievieno salātiem, tomātu biezenim, olu ēdieniem, sieram, jēra un teļa cepešiem un citur.[1]

Raudenei piemīt pretbakteriālas īpašības, tādēļ to plaši izmanto arī medicīnā, lai ārstētu saaukstēšanos, bronhītu, garo klepu, dažādas kuņģa un zarnu slimības, kā arī ausu un kakla skalošanai.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Zigurds Zariņš, Lolita Neimane. Uztura mācība (2. papildinātais izd.). Rīga : „Rasa ABC”, 1999. 248. lpp. ISBN 9984-653-07-2.