Pāriet uz saturu

Raunas pagasts

Vikipēdijas lapa
Raunas pagasts
Raunas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Smiltenes novads
Centrs: Rauna
Kopējā platība:[1] 152,4 km2
  Sauszeme: 149,8 km2
  Ūdens: 2,6 km2
Iedzīvotāji (2025):[2] 2 175
Blīvums (2025): 14,5 iedz./km2
Mājaslapa: www.rauna.lv
Raunas pagasts Vikikrātuvē

Raunas pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Blomes, Brantu un Launkalnes pagastiem, kā arī Cēsu novada Veselavas, Priekuļu, Liepas, Mārsnēnu un Dzērbenes pagastiem.

Atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē. Ziemeļrietumu daļa atrodas Tālavas zemienes Sedas līdzenumā. Augstākā vieta atrodas pagasta dienvidaustrumos - 221,5 m vjl.

Hidrogrāfija

[rediģēt | labot pirmkodu]

Bezdibenis, Cepļa ezers (1,3 ha), Ceriņu ezers (1,0 ha), Drūģu dīķis (1,1 ha), Jānīšu ezers (1,0 ha), Lielais Ilziņu ezers (1,3 ha), Lubūzis (14,2 ha), Mazais Ilziņu ezers (1,1 ha), Skrapcis (3,0 ha), Slutaisis (2,8 ha).

Ūdenskrātuves

[rediģēt | labot pirmkodu]

Pagastā ir daudz mākslīgi veidotu ūdenskrātuvju - dīķu: Skaistlauku, Lejasmuižnieku, Augšmuižnieku, Kāpiņu, Kulbāsu dīķi.

1935. gadā Raunas pagasta platība bija 210,9 km² un tajā bija 2930 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Raunas un Mežoles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Raunas ciemam pievienoja Baižkalna ciemu, 1954. gadā - Mežoles ciemu. 1968. gadā Raunas ciemam pievienoja Dzērbenes ciema kolhoza "Sarkanais oktobris" teritoriju, bet Raunas ciema padomju saimniecības "Dzērbene" teritoriju pievienoja Dzērbenes ciemam.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[5] 2009. gadā Raunas pagastu apvienoja ar Drustu pagastu, izveidojot Raunas novadu. 2021. gadā Raunas novadu iekļāva Smiltenes novadā.

Iedzīvotāji

[rediģēt | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[rediģēt | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19353 577    
19593 250−9.1%
19693 170−2.5%
GadsIedz.±%
19793 375+6.5%
19893 526+4.5%
20003 341−5.2%
GadsIedz.±%
20112 651−20.7%
20212 229−15.9%

Apdzīvotās vietas

[rediģēt | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Rauna (pagasta un novada centrs), Rozes, Cimza, Bormaņi, Marijkalns, Vieķi, Ķieģeļceplis, Kauliņi, Strīķeļi, Mūri, Stuķi, Gaiķi, Lisa.

Ievērojamas personības

[rediģēt | labot pirmkodu]
  • Pēteris Šmits (1869—1938) — latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs, dzimis Raunas Lisēniešu Pekša mājās. Pasaulē zināms kā jaunas krievu sinoloģijas skolas izveidotājs, Latvijā vairāk pazīstams ar saviem darbiem par latviešu folkloru un etnogrāfiju
  • Jūlijs Auškāps (1884—1942) — Latvijas Republikas Izglītības ministrs
  • Jānis Cimze (1814—1881) — latviešu pedagogs, tautas dziesmu vācējs un harmonizētājs, ērģelnieks, latviešu kora mūzikas pamatlicējs un profesionālās mūzikas aizsācējs

Saimniecība

[rediģēt | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[rediģēt | labot pirmkodu]
  1. «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 Janvāris 2025.
  2. «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 Oktobris 2025.
  3. V.Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts statistikas pārvalde. Rīga: 1935.
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. OSP