Raunas pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Raunas pagasts
Raunas pagasts LocMap.png
Raunas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Raunas novads
Centrs: Rauna
Platība: 152,4 km2
Iedzīvotāji (2016): 2603[1]
Blīvums: 17.1 iedz./km2
Mājaslapa: www.rauna.lv
Raunas pagasts Vikikrātuvē

Raunas pagasts ir viena no divām Raunas novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar Priekuļu novada Veselavas, Priekuļu, Liepas un Mārsnēnu pagastiem, Smiltenes novada Blomes, Brantu un Launkalnes pagastiem un Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastu. Nav kopējas robežas ar otru sava novada Drustu pagastu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē. Ziemeļrietumu daļa atrodas Tālavas zemienes Sedas līdzenumā. Augstākā vieta atrodas pagasta dienvidaustrumos - 221,5 m vjl.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeri un ūdenskrātuves[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastā ir daudz mākslīgi veidotu ūdenskrātuvju - dīķu - Skaistlauku, Lejasmuižnieku, Augšmuižnieku, Drūģu, Kāpiņu, Kulbāsu dīķi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1935. gadā Raunas pagasta platība bija 210,9 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Raunas un Mežoles ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Raunas ciemam pievienoja Baižkalna ciemu, 1954. gadā - Mežoles ciemu. 1968. gadā Raunas ciemam pievienoja Dzērbenes ciema kolhoza "Sarkanais oktobris" teritoriju, bet Raunas ciema padomju saimniecības "Dzērbene" teritoriju pievienoja Dzērbenes ciemam.[2] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[3] 2009. gadā Raunas pagastu apvienoja ar Drustu pagastu, izveidojot Raunas novadu.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Rauna (pagasta un novada centrs), Rozes (ciems), Cimza, Bormaņi, Marijkalns, Vieķi, Ķieģeļceplis, Kauliņi, Strīķeļi, Mūri, Stuķi, Gaiķi, Lisa.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pēteris Šmits (1869—1938) — latviešu orientālists sinologs, valodnieks un etnogrāfs, dzimis Raunas Lisēniešu Pekša mājās. Pasaulē zināms kā jaunas krievu sinoloģijas skolas izveidotājs, Latvijā vairāk pazīstams ar saviem darbiem par latviešu folkloru un etnogrāfiju

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 01.01.2016
  2. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]