Rešela
| Rešela | |||
|---|---|---|---|
 Rešelas pils | |||
| |||
  Rešela | |||
| Koordinātas: 54°03′08″N 21°09′41″E / 54.05222°N 21.16139°EKoordinātas: 54°03′08″N 21°09′41″E / 54.05222°N 21.16139°E | |||
| Valsts |
 Polija | ||
| Vojevodiste | Varmijas-Mazūrijas vojevodiste | ||
| Apriņķis | Kentšinas apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | 1337 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 3,81 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 4 167 | ||
| • blīvums | 1 338,1/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa | http://www.reszel.pl/ | ||
 Rešela Vikikrātuvē | |||
Rešela (poļu: Reszel) ir pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, uz rietumiem no Kentšinas. Līdz 1945. gadam Rēsele (Rössel) Austrumprūsijas sastāvā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilsētu 1241. gadā nodibināja Vācu ordenis. Tā izveidojusies prūšu Bartas novada apmetnes vietā. XIV gadsimta beigās šeit tika uzcelta ordeņa pils, kas mūsdienās ir galvenais pilsētas tūrisma objekts. Pilsētā saglabājušies arī divi klosteru kompleksi un pilsētas aizsardzības mūru fragmenti.
1811. gadā šeit, it kā par dedzināšanu, uz nāvi tika notiesāta Barbara Zdunka - iespējams, tas ir pēdējais raganu medību gadījums Eiropā.
Pēc Otrais pasaules kara, pamatojoties uz Potsdamas konferences lēmumiem, Rešela iekļāvās Polijā, bet vācu iedzīvotāji no pilsētas tika padzīti.
Pilsētā atrodas kokapstrādes darbgaldu ražošanas uzņēmums Rema s.c..
Apskates objekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rešelas pils (Zamek w Reszlu)
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Rešelas pils
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rešela |
|
- ↑ https://bdl.stat.gov.pl/api/v1/data/localities/by-unit/042815608054-0964979?var-id=1639616&format=jsonapi; P2701: JSON; pārbaudes datums: 6 oktobris 2022.