Režģtīkls

Vikipēdijas lapa
Daļēja režģtīkla piemērs. Pilnā režģtīklā katrs mezgls būtu savienots ar visiem citiem tīkla mezgliem.

Režģtīkls, Mezglojumu tīkls jeb Mezglutīkls (angļu: Mesh network)[1] ir lokālā tīkla topoloģija, kur infranstruktūras mezgli (tilti, komutatori un citas infrastruktūras ierīces) ir savienotas tieši, dinamiski un nehierarhiski ar pēc iespējas vairāk citiem mezgliem un savstarpēji sadarbojas, lai efektīvi maršrutētu datus no/uz klientiem. Atkarības no viena mezgla neesamība ļauj jebkuram tīkla mezglam piedalīties informācijas retranslācijā. Režģtīkli pašorganizējas un paškonfigurējas dinamiski, kas samazina uzstādīšanas izmaksas. Tas, savukārt, uzlabo bojājumpacietību un samazina uzturēšanas izmaksas.

Režģtīkls ir pretstats plašāk izplatītām zvaigznes un koka topoloģijām, kur tilti un komutatori ir tieši savienoti tikai ar mazu citu tiltu un komutatoru apakškopu un kur saiknes starp infrastruktūras kaimiņiem ir hierarhiskas.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]