Režisors

Šis raksts ir par teātra režisoru. Par kino režisoru skatīt rakstu kinorežisors.

Režisors Javors Girdevs un aktieri, kurus viņš konsultē

Režisors ir viena no pamatprofesijām teātra mākslā. Režisors realizē savu iestudējuma koncepciju un dramaturģijas materiāla (lugas, romāna, stāsta, dokumentālas literatūras) interpretāciju. Režisors organizē teātra iestudējuma izveidošanu un konsultē visus ar iestudējumu saistītos cilvēkus — aktierus, skatuves māksliniekus, gaismotājus, mūziķus un citus. Režisors vada teātra, operas vai mūzikla iestudējuma mēģinājumus, kā arī ir atbildīgs par izrādes māksliniecisko sniegumu.

Vēsturiskais attīstības ceļš

Režisora profesija radās salīdzinoši vēlu — 19. gadsimta beigās, kad teātris sāka attālināties no aktiercentriskas formas un pievērsties vienotai mākslinieciskai koncepcijai. Agrāk iestudējuma vadību parasti uzņēmās galvenais aktieris vai trupas vadītājs.

Par modernā režijas teātra aizsācējiem tiek uzskatīti Andrē Antuāns (André Antoine) Francijā, Konstantīns Staņislavskis Krievijā un Makss Reinhards Vācijā. Viņi uzsvēra režisora kā mākslinieka nozīmi — cilvēka, kas rada iestudējuma kopainu, nevis tikai koordinē tehnisko procesu.

20. gadsimta gaitā režija kļuva par patstāvīgu mākslas formu, kur režisors tiek uzskatīts par izrādes autoru līdzās dramaturgam un scenogrāfam.

Režijas veidi

Atkarībā no mākslas jomas un žanra izšķir vairākus režijas veidus:

• Teātra režija — dramatisku vai komisku izrāžu iestudēšana uz skatuves;
• Operas režija — apvieno teātra, mūzikas un vizuālās mākslas elementus;
• Baleta režija — koncentrējas uz kustību, horeogrāfiju un vizuālo dramaturģiju;
• Kino režija — kinematogrāfisks iestudējums ar kadru, montāžas un kameras izteiksmes līdzekļiem;
• Televīzijas režija — uzvedumu, pārraižu vai koncertu adaptācija ekrānam;
• Radio režija — skaņas un balss dramaturģijas vadīšana, izmantojot akustiskus efektus.