Referendumu saraksts Latvijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Referendumā jeb tautas nobalsošanā Latvijā drīkst piedalīties visi balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu. Tautas nobalsošanas sarīkošanas kārtība noteikta likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu".

Latvijas referendumu saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Republikā ir notikušas šādas tautas nobalsošanas (referendumi):[1]

  1. 1923. gada referendums par baznīcas un lūgšanas namu neatsavināšanu: piedalījās 205 586 (21,3%) balsstiesīgo (nebija kvoruma, noraidīts).
  2. 1927. gada referendums par pārgrozījumu un papildinājumu atcelšanu «Pavalstniecības likumā»: piedalījās 242 798 (21,7%) balsstiesīgo (nebija kvoruma, noraidīts).
  3. 1931. gada referendums par «Likumu par Māras baznīcu»: piedalījās 390 883 balsstiesīgo (nebija kvoruma), no tiem par balsoja 97,4%, tādēļ Saeima šo likumu vēlāk tomēr pieņēma.
  4. 1934. gada referendums par «Likumu par nodrošināšanu vecumā un darba nespējas un bezdarba gadījumos»: piedalījās 414 903 (42,5%) balsstiesīgo, 92,9% balsu tika nodotas „par” (nebija kvoruma, noraidīts).
  5. 1991. gada 3. marta aptauja par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku: piedalījās 1 666 128 (87,6%) balsstiesīgo, par 73,7% - pret 24,7% (atbalstīts)
  6. 1998. gada 3. oktobra referendums par grozījumu "Pilsonības likumā" atcelšanu: piedalījās 928 040 (69,2%) balsstiesīgo, par 45,0% - pret 52,5% (noraidīts)
  7. 1999. gada 13. novembra referendums par grozījumu likumā "Par valsts pensijām" atcelšanu: piedalījās 339 879 (35,2% no vēlētāju skaita, kas piedalījās 7. Saeimas vēlēšanās), par 94,2% - pret 5,3% (nebija kvoruma, noraidīts)
  8. 2003. gada 20. septembra referendums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā: piedalījās 1 010 467 (71,5%) balsstiesīgo, par 67,0% - pret 32,3% (atbalstīts)
  9. 2007. gada 7. jūlija referendums par grozījumu "Nacionālās drošības likumā" atcelšanu: piedalījās 338 764 (37,3% no vēlētāju skaita, kas piedalījās 9. Saeimas vēlēšanās), par 96,5% - pret 3,0% (nebija kvoruma, noraidīts)
  10. 2008. gada 2. augusta referendums par grozījumu "Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu: piedalījās 629 119 (42,0%) balsstiesīgo, par 96,8% - pret 3,0% (nebija kvoruma, noraidīts)
  11. 2008. gada 23. augusta referendums par grozījumu likumā "Par valsts pensijām" pieņemšanu: piedalījās 346 784 (38,2%) balsstiesīgo, par 96,4% - pret 3,3% (nebija kvoruma, noraidīts)
  12. 2011. gada 23. jūlija referendums par 10. Saeimas atlaišanu: piedalījās 689 823 (44,7%) balsstiesīgo, par 94,3% - pret 5,5% (atbalstīts)
  13. 2012. gada referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu: piedalījās 1 098 593 (70,7%) balsstiesīgo, par 24,9% - pret 74,8% (noraidīts)[2]

Parakstu vākšanas referendumu ierosināšanai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1923. gada novembrī - parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu «Likums par atlīdzības nokārtošanu valsts zemes fondā ieskaitīto zemju un muižu bijušajiem īpašniekiem». Saeima likumprojektu atbalstīja, tāpēc tautas nobalsošana nenotika.
  2. 1929. gada augustā - tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu «Agrārās reformas likuma papildinājums», kas paredzēja atcelt landesvēristu priekšrocības zemes iegūšanā. Saeima to pieņēma un tautas nobalsošana nenotika.
  3. 1933. gada jūlijā un augustā - tautas nobalsošanas ierosināšanai par Satversmes 74. un 79.panta grozījumiem. Grozījumi paredzēja samazināt vēlētāju skaitu, kas nepieciešams, lai likumu varētu atcelt vai ierosināt tautas nobalsošanā, — no vismaz puses pēdējās Saeimas piedalījušos līdz vienai ceturtdaļai. Taču nepieciešamo parakstu skaitu neizdevās savākt.
  4. 1996. gadā — par «Pilsonības likuma» projektu, kas paredzēja daudz stingrākus ierobežojumus pilsonības iegūšanai. Parakstu vākšanas laikā likumprojekta ierosinājumu parakstīja 116 153 vēlētāji, kas bija mazāk kā vienai desmitā daļai no 6.Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo skaita.
  5. 2000. gada jūnijā — par likumprojektu «Grozījumi Enerģētikas likumā», kas nepieļautu Latvenergo privatizāciju. Saeima vēlētāju iesniegto likumprojektu pieņēma bez satura grozījumiem, līdz ar to referendums nebija jārīko.
  6. 2011.gada maijā un jūnijā — par likumprojektu «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē», kas paredzēja grozīt Satversmes 112.pantu, papildinot to ar nosacījumu, ka «valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību valsts valodā», kā arī ierosināja pārejas noteikumu, ka «ar 2012.gada 1.septembri visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, sākot ar pirmo klasi, mācības notiek valsts valodā». Par šiem grozījumu nodošanu referendumam tika savākti apmēram 113 tūkstoši parakstu, kas bija mazāk kā vienai desmitajai daļai no 10. Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 153 232 vēlētājiem.
  7. 2011.gada maijā un jūnijā — par Saeimas pieņemtajiem, bet Valsts prezidenta apturētajiem likumiem «Grozījumi likumā Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam», «Grozījums likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» un «Grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam». Par katra no šo likumu apturēšanu parakstījās apmēram 62 tūkstoši pilsoņu, ar ko nepietika, lai rīkotu tautas nobalsošanu.
  8. 2011. gada novembrī - parakstu vākšana likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanai. Parakstu vākšanas laikā likumprojekta ierosinājumu parakstīja 187 378 (12,14%) Latvijas pilsoņu. Saeima nepieņēma šo Satversmes grozījumu projektu un tika nolemts rīkot referendumu par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu.
  9. 2012. gada septembrī - Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) tika iesniegts likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" par automātisko pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, kuram tika savākti 12 686 Latvijas pilsoņu paraksti.[3] Likumprojekts paredzēja, ka, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, Latvijas nepilsoņi, kuri līdz 2013. gada 30. novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nebūtu iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu, kļūtu par Latvijas pilsoņiem.[4] CVK 2012. gada 1. novembrī nolēma neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai, jo piedāvājums "nav pilnīgi izstrādāts" un tie neatbilst Satversmes 2. pantam un 1990. gada 4. maija deklarācijai, turklāt tie būtiski paplašinātu pilsoņu loku un ļautu apšaubīt Latvijas Republikas pēctecību.[5][6]

Satversmē paredzētie referenduma nosacījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Republikas Satversmē ir paredzēti septiņi gadījumi, kad sarīkojama tautas nobalsošana:[7]

1.Saeima pieņem labojumus Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77. pantā. Šajā gadījumā grozījumi stājas spēkā, ja tautas nobalsošanā tos atbalsta vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.

2. Valsts Prezidents ierosina Saeimas atlaišanu. Saeima uzskatāma par atlaistu un jārīko jaunas Saeimas vēlēšanas, ja tautas nobalsošanā Saeimas atlaišanu atbalsta vairāk nekā puse balsotāju. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no balsotājiem ir pret Saeimas atlaišanu, tad par atlaistu uzskata Valsts Prezidentu, un Saeima ievēl jaunu Valsts Prezidentu uz atlaistā prezidenta atlikušo pilnvaru laiku.

3. Ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju ierosina Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, Saeima ir uzskatāma par atsauktu. Tiesību ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts Prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.

4. Valsts Prezidents uz diviem mēnešiem aptur likuma stāšanos spēkā, un parakstu vākšanā vismaz viena desmitā daļa vēlētāju pieprasa nodot likumu tautas nobalsošanai. Likums ir atcelts tautas nobalsošanā, ja tajā piedalās vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balso par likuma atcelšanu.

5.Saeima nepieņem bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegtu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Šajā gadījumā Satversmes grozījumu projekts būs pieņemts, ja tautas nobalsošanā to atbalstīs vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem. Savukārt tautas nobalsošanai nodotais likuma projekts būs pieņemts, ja tautas nobalsošanā piedalīsies vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balsos par likumprojekta pieņemšanu.

6. Izlemjams jautājums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Lēmums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā būs pieņemts, ja balsotāju skaits būs vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balsos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā.

7. Tautas nobalsošanā jārīko par būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas deputātu. Likumprojekts vai lēmums par būtiskām izmaiņām dalības nosacījumos tautas nobalsošanā būs pieņemts, ja balsotāju skaits būs vismaz puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un ja vairākums balsos par likumprojektu vai būtiskām izmaiņām dalības nosacījumos.

Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļu tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm. Tāpat tautas nobalsošanai nevar nodot likumu, kas ar ne mazāk kā divu trešdaļu Saeimas deputātu balsu vairākumu pieņemti kā steidzami.

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]