Reformisms

Reformisms ir politiskā ideoloģija un sabiedriskās domas virziens, kas atbalsta pakāpeniskas pārmaiņas esošās politiskās, ekonomiskās un sociālās sistēmas ietvaros. Atšķirībā no revolucionārisma, reformisms parasti noraida pēkšņu varas maiņu un vardarbīgu sabiedrības pārveidošanu, priekšroku dodot likumīgām, institucionālām un pakāpeniskām reformām.

Reformisma pamatā ir uzskats, ka sabiedrību iespējams uzlabot, mainot likumus, valsts pārvaldi, ekonomiskās attiecības un sociālās institūcijas bez pilnīgas esošās iekārtas iznīcināšanas. Šāda pieeja bieži tiek saistīta ar parlamentārismu, demokrātiju, sociālo politiku un tiesiskumu.

19. un 20. gadsimtā reformisms īpaši nozīmīgu lomu ieguva sociāldemokrātiskajā kustībā. Daļa sociālistu uzskatīja, ka strādnieku tiesības, sociālo nevienlīdzību un ekonomisko ekspluatāciju iespējams mazināt ar vēlēšanu, arodbiedrību, darba likumdošanas un sociālās aizsardzības palīdzību. Šāda nostāja atšķīrās no revolucionārā marksisma, kas uzsvēra nepieciešamību pēc radikālas šķiru cīņas un kapitālistiskās sistēmas gāšanas.

Politikas zinātnē reformisms tiek aplūkots kā mērena pārmaiņu stratēģija. Tā mērķis nav tūlītēja sistēmas nomaiņa, bet gan tās pakāpeniska pārveidošana, lai samazinātu sociālos konfliktus un palielinātu politisko stabilitāti. Reformisms var izpausties dažādās jomās, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, nodokļu politikā, darba tiesībās un valsts pārvaldē.