Reinas Konfederācija

Reinas Konfederācija (vācu: Rheinbund) bija Napoleona karu rezultātā izveidota vācu valstu apvienība, kas pastāvēja no 1806. līdz 1813. gadam. Tai pakāpeniski pievienojās visas vācu valstis, izņemot Prūsijas Karalisti un Austrijas Impēriju.
Revolucionārās Francijas Pirmās republikas armijas iebrukumi Svētās Romas impērijas teritorijā sākās 1792. gadā. Napoleons Francijai pakāpeniski pievienoja visas zemes uz rietumiem no Reinas, tā īstenojot Francijas stratēģisko mērķi par Reinas robežu. 1803. gadā viņš izveidoja trīs lielākas valstis, kuru valdnieki 1806. gadā saņēma karaļu titulus — Bavārijas Karaliste, Virtembergas Karaliste un Saksijas Karaliste, kas 1807. gadā pievienojās konfederācijai. Pēc Tilzītes miera līguma parakstīšanas 1807. gadā Prūsija atteicās no zemēm uz rietumiem no Elbas par labu konfederācijai, kur izveidojās Vestfālenes Karaliste. Lai arī konfederācija beidza pastāvēt līdz ar Napoleona militāro sakāvi, vairākas no jaunizveidotajam karalistēm turpināja pastāvēt, un konfederācija deva impulsu Vācijas Impērijas izveidei sabrukušās Svētās Romas impērijas vietā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Reinas Konfederācija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
|