Reinholds Bernhards

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Reinholds Bernhards, arī Mārtiņš-Reinholds Bernhards, (dzimis 1879. gada 26. martā Carnikavā, Rīgas apriņķī, Vidzemes guberņā Mārtiņa Bernharda ģimenē, miris 1937. gada 4. novembrī) bija tālbraucējs kapteinis, Latvijas SPR Kara flotes komandieris,[1] Ķeizariskās zinātņu akadēmijas hidrogrāfs, meteorologs un hidrologs, Polinēzijas ģeogrāfs un antropologs.[2]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1900. gadā absolvējis Mangaļu jūrskolu, no 1901. gada tālbraucējs stūrmanis. 1903. gadā ieguvis tālbraucēja kapteiņa diplomu, bijis pasniedzējs Lubezeres jūrskolā.

Militārā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1904. gadā iesaukts Krievijas Impērijas armijā. No 1918. gada 2. augusta līdz 22. augustam Padomju Krievijas Volgas kara flotiles komandieris. No 1919. gada februāra Latvijas SPR kara flotiles komandieris. 1919. gada 22. maijā, pēc Rīgas zaudēšanas, flotile pilnā sastāvā viņa vadībā pārgāja Latvijas zemessardzes pusē. No 1919. gada augusta līdz 1920. gada janvārim apakšpulkvedis Judeņiča Ziemeļrietumu brīvprātīgo armijā. 1930. gadā atvaļināts no Latvijas Republikas armijas.

Mūža nogale[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strādājis par Latvijas Radio diktoru. Sarakstījis pirmās kara kuģniecības taktikas mācību grāmatas latviešu valodā, kā arī virkni noveļu. Valsts prezidenta u.c. augstāko amatpersonu standartu un karogu idejas autors.

Izvadīts no Rīnūžu Baltās baznīcas, apglabāts Vecmīlgrāvja Daugavgrīvas Baltāsbaznīcas draudzes kapsētā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 46-47. lpp.
  2. Bernhards, R., kapt. "Piedzīvojumi un novērojumi Polinēzijā", «Latvijas Jaunatne», Nr. 115, 1935, 1. septembris, 12. lpp.