Reinis Bisnieks
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Reinis Bisnieks (1863—1920) bija latviešu virsnieks, Krievijas Impērijas armijas ģenerālmajors (1917).
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Dzimis 1863. gada 8. janvārī Cēsu apriņķī zemnieka Reiņa Bisnieka ģimenē. 1882. gadā kā savvaļnieks pieteicās karadienestā, 1886. gadā beidza mācības Rīgas kājnieku junkurskolā podpraporščika pakāpē, dienēja 98. Tērbatas kājnieku pulkā. Paaugstināts podporučika (1886), poručika (1890), štabskapteiņa (1900), tad kapteiņa (1901) pakāpē.
Piedalījās Krievijas—Japānas karā (1904-1905), komandēja 282. kājnieku pulka rotu, kontuzēts. 1909. gadā komandēja 161. kājnieku pulka rotu. Pirmā pasaules kara sākumā apakšpulkveža pakāpē komandēja bataljonu kaujās pie Čenstohovas Polijā. 1915. gadā paaugstināts par pulkvedi, komandēja 161. kājnieku pulku, Lielās atkāpšanās laikā no 1915. gada aprīļa komandēja 164. kājnieku pulku, no 1917. gada aprīļa komandēja 160. kājnieku divīzijas brigādi, jūlijā paaugstināts ģenerālmajora pakāpē. Pēc Oktobra revolūcijas 1917. gada oktobrī atvaļināts no dienesta, Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gada februārī bija Barnaulas garnizona priekšnieks, novembra beigās atkāpās pa Transsibīrijas dzelzceļu uz austrumiem, bet sarkanarmieši viņu apcietināja Kemčugas stacijā pie Krasnojarskas.
1920. gada 4. martā viņam piesprieda nāvessodu un 5. martā nošāva Omskā.
Apbalvojumi
[labot | labot pirmkodu]
- Sv. Staņislava ordenis, 3. pakāpe (1890), 2. pakāpe (1905)
- Sv. Annas ordenis, 3. pakāpe (1904), 2. pakāpe (1905)
- Sv. Vladimira ordenis, 4. pakāpe (1905), 3. pakāpe (1915)
- Sv. Jura zobens (Георгиевское оружие, 1915)
- Sv. Jura ordenis, 4. pakāpe (1917)
- Pirts ordenis, 3. pakāpeː Goda kompanjons (Honorary Companion of The Most Honourable Order of the Bath; CB)[1]