Reinis Seps
| ||||||||||
Reinis Seps, arī Reinis Sepps (igauņu: Rein Sepp, dzimis 1921. gada 23. aprīlī Tartu, miris 1995. gada 25. janvārī Ipiķos), bija igauņu prozaiķis, dzejnieks un tulkotājs, kurš galvenokārt pazīstams kā seno ģermāņu eposu tulkotājs igauņu valodā un skandināvu mitoloģijas pētnieks. Viņa tulkojumā igauņu valodā ir izdoti “Vecākā Eda”, “Nībelungu dziesma”, “Persivāls”, “Beovulfs”, kā arī izlase no “Jaunākās Edas” tekstiem.
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]
Reinis Seps piedzima Tartu advokāta ģimenē.[1] Bērnību viņš pavadīja "Vingaļu" sētā Ipiķu ciemā Latvijā pie tēvoča Augusta Sepa. 1940. gadā Seps absolvēja Tartu Trefnera ģimnāziju. Šai mācību iestādei, kuras skolotājus viņš vienmēr ar pateicību pieminēja, bija nozīmīga loma viņa personības veidošanā.[1]
No 1940. līdz 1942. gadam viņš studēja Tartu Universitātes Filozofijas fakultātē, galvenokārt ģermānistiku, mazākā mērā bibliogrāfiju. Seps bija studentu korporācijas Sakala biedrs.
Laikā no 1942. līdz 1943. gadam viņš strādāja laikraksta Eesti Sõna redakcijā Tallinā, vēlāk kā šī laikraksta pārstāvis Tartu, no kurienes tika iesaukts Vērmahtā. Kara laikā sākotnēji bija štāba rakstvedis Elvā Igaunijā, vēlāk kara korespondents frontē.
Būdams iesaistīts Igaunijas Nacionālā muzeja vērtību glābšanā, Seps nonāca Lēnes apriņķī Igaunijā, kur pēc Sarkanās armijas ienākšanas līdz 1946. gada amnestijai slēpās kā mežabrālis. Pēc tam viņš strādāja Harju apriņķa Saidas padomju saimniecībā Igaunijā par grāmatvedi un brigadieri.[1]
1949. gadā Seps tika arestēts, un turpmākos septiņus gadus viņš pavadīja kā politiskais ieslodzītais Tallinā, Ļeņingradā un Vorkutā. Pēc atbrīvošanas 1956. gadā viņš dzīvoja Risti ciemā Lēnes apriņķī Igaunijā, vēlāk Kergu ciemā Pērnavas apriņķī Igaunijā.[2]
No 1957. gada Seps pilnībā pievērsās literārajam darbam kā tulkotājs. 1971. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Latvijā, Ipiķu ciema "Eglīšu" sētā, kuru iegādājās par honorāru no “Vecākās Edas” tulkojuma. Viņš tur dzīvoja līdz mūža beigām.
Miris 1995. gada 25. janvārī un saskaņā ar savu vēlmi apbedīts mājas ābeļdārzā Ipiķos.[3]
Atzinība
[labot | labot pirmkodu]Juhana Smūla literatūras gada balva, 1978 („Nībelungu dziesmas” tulkojums igauņu valodā).
Ģimene
[labot | labot pirmkodu]Laulātais draugs bija Luīze Petersone (igauņu: Luise Peterson, 1917.—1981.).
Tēvs Johans Seps (igauņu: Johan Sepp) 1926.—1927. gadā bija Igaunijas Republikas tieslietu ministrs.
Tēvocis Hendriks Seps (igauņu: Hendrik Sepp) kura rokrakstus Reinim skolā mācoties dažkārt nācās pārrakstīt, bija Tartu Universitātes vēstures profesors, kurš nomira no sirdstriekas 1943. gada 5. septembrī Ipiku ciemā, sava brāļa "Vingaļu" sētā.[4]
Viņa tēvoci Augustu Sepu (igauņu: August Sepp) izsūtīja no Vingaļu mājām 1949. gada 25. martā.[5]
Latvijas Rakstnieku savienības biedrs kopš 1985. gada.[4]
Piemiņa
[labot | labot pirmkodu]Lai iemūžinātu Reiņa Sepa piemiņu, izveidota Reiņa Sepa draugu biedrība (igauņu: Rein Sepa Selts).[6]
Viņa dzimšanas dienās ir rīkotas piemiņas konferences (1996, 2011, 2021).
“Reinis Sepps bija izcils igauņu tulkotājs, mitologs, arī mežabrālis, kuru izsūtīja uz Sibīriju, bet viņš tik un tā spēja pastāvēt cauri laikiem ar savu alternatīvo garīgo dzīvi. Esmu lasījis Ulda Bērziņa latvisko tulkojumu islandiešu “Eddas dziesmas” un zinu, cik tas ir sarežģīts teksts, tāpēc augsti novērtēju Seppa veikumu igauniski un ceru, ka šīs Seppa mājas kļūs par aktīvu latviešu—igauņu kultūras mijiedarbības vietu,” sacīja Valsts prezidents Egils Levits 2019. gadā Ipiķu ciemā.[7]
2025. gada 22. augustā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Igaunijas Valsts prezidents Alars Kariss apmeklēja "Eglīšu" māju kopīgā velobraucienā par godu pirmās igauņu un latviešu valodā izdotās grāmatas 500. gadadienai. Igauņu rakstnieks Tīts Aleksejevs iepazīstināja viņus ar Reina Sepa dzīvi un daiļradi, un valstu vadītāji iestādīja dārzā divas ābeles.[8]
Filmas un televīzijas raidījumi par viņu
[labot | labot pirmkodu]- Igaunijas Televīzijas (ETV) raidījums “Tulkotāji” (igauņu: Tõlgid), 11. sērija, 10.09.1988.[9]
- "Ceļvedis mitoloģijā" (igauņu: Teejuht mütoloogiasse). Dokumentālā filma (producents, režisors un scenārists Helle Karisa, Myth Film, 1999)[10]
- "Edas pasaulē" (igauņu: Edda maailmas). Dokumentālā filma (producents Antss Vists, režisors Aile Ellmane, Polarfilm, 2001)[11]
Attēlu galerija
[labot | labot pirmkodu]
Ceļš uz māju
Aleja uz māju
Skats uz māju
Reiņa Sepa kaps viņa dārzā
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 «Kultuur ja Elu - kultuuriajakiri». kultuur.elu.ee. Skatīts: 2025-08-11.
- ↑ Eesti kirjarahva leksikon (igauņu). Tallinn : Eesti Raamat. 1995. 525. lpp. ISBN 545002357X.
- ↑ «Reiņa Seppa Eglītēs — jaunas durvis un ārsienu krāsojums». eLiesma (latviešu). 2015-10-29. Skatīts: 2025-08-11.[novecojusi saite]
- 1 2 «Kultuur ja Elu - kultuuriajakiri». kultuur.elu.ee. Skatīts: 2025-08-12.
- ↑ «Latvijas Valsts arhīvs». www.archiv.org.lv. Skatīts: 2025-08-12.
- ↑ «Seltsist - Rein Sepp» (igauņu). 2024-04-04. Skatīts: 2025-08-11.
- ↑ «Valsts prezidents uzsver vienvērtības principu attiecībā pret visām Latvijas vietām». www.president.lv (latviešu). Skatīts: 2025-08-11.
- ↑ «PILTUUDIS: Eesti ja Läti president tähistasid ühise rattamatkaga raamatuaastat». president.ee (igauņu). Skatīts: 2025-08-23.
- ↑ «Arhiiv | ERR». Arhiiv | ERR (igauņu). Skatīts: 2025-08-14.
- ↑ «Estonian Film Database». www.efis.ee. Skatīts: 2025-08-13.
- ↑ «Estonian Film Database». efis.ee. Skatīts: 2025-08-13.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Rein Sepp
- Rein Sepp: Igaunijas biogrāfiskā datubāze ISIK
- Rein Sepp: Geni.com
- Rein Sepp: Estonian Writer's Online Dictionary (University of Tartu)
- REIN SEPP 100 "Iseendale leidma pean oma laulude tõe" Piemiņas vakars. Ierakstīts Tallinas Rakstnieku nama melno griestu zālē 2021. gada 14. aprīlī.
|