Relikvija (no latīņu: reliquae — 'paliekas') ir priekšmets, ķermeņa daļa vai cita materiāla liecība, kas reliģiskā vai kultūras tradīcijā tiek saistīta ar svētu vai īpaši godātu personu, nozīmīgu notikumu vai svētvietu un kam tiek piešķirta īpaša garīga, piemiņas, vēsturiska vai simboliska nozīme. Par relikvijām var uzskatīt, piemēram, svēto, praviešu, mocekļu, reliģiju dibinātāju vai citu reliģiski nozīmīgu personu ķermeņa daļas, viņiem piederējušus priekšmetus, apģērbu, rituālus priekšmetus vai lietas, kas saistītas ar nozīmīgiem reliģiskiem notikumiem. Daudzās reliģijās relikvijas kalpo kā redzama saikne starp ticīgajiem un svēto personu, notikumu vai garīgo realitāti, ko tās atgādina. Tās var stiprināt ticību, uzturēt reliģiskās tradīcijas nepārtrauktību un kalpot kā lūgšanu, dievbijības, svētceļojumu, piemiņas rituālu un kopienas identitātes centrs. Relikvijas parasti tiek glabātas baznīcās, tempļos, klosteros, svētnīcās vai īpašās tvertnēs — relikvārijos. Dažās tradīcijās relikvijām tiek piedēvēta arī saistība ar brīnumiem, dziedināšanu vai garīgas klātbūtnes pieredzi.
Relikviju godināšana parasti tiek nošķirta no pielūgsmes. Godināšana nozīmē cieņas izrādīšanu svētajai personai, notikumam vai garīgajai realitātei, ar kuru relikvija ir saistīta, savukārt pielūgsme reliģiskā nozīmē tiek vērsta uz Dievu, dievību vai augstāko svēto realitāti. Šis nošķīrums ir īpaši nozīmīgs kristietībā, kur katoļu un pareizticīgo tradīcijā relikviju godināšana tiek skaidrota kā cieņas izrādīšana svētajiem, nevis kā pašu priekšmetu pielūgšana. Relikviju godināšanas tradīcijas sastopamas dažādās reliģijās, tostarp kristietībā, budismā, islāmā, hinduismā un citās reliģiskajās tradīcijās. Kristietībā relikvijas bieži saistītas ar svētajiem, mocekļiem un Kristus dzīves notikumiem, budismā — ar Budas vai ievērojamu skolotāju atliekām, bet citās tradīcijās tās var būt saistītas ar praviešiem, svētajiem, garīgajiem skolotājiem, svētajiem tekstiem, rituāliem priekšmetiem vai nozīmīgām svētvietām. Attieksme pret relikvijām dažādās reliģijās un konfesijās var ievērojami atšķirties — no plaši attīstītas godināšanas prakses līdz tās ierobežošanai vai noraidīšanai.