Reportāža

Reportāža (angļu: reportage, cēlies no franču: reportage — ‘ziņošana, atspoguļojums’) ir žurnālistikas un literatūras žanrs, kurā notikumi, situācijas vai parādības tiek attēlotas tiešā, konkrētā un bieži vien emocionāli iesaistošā veidā, balstoties uz autora personīgo klātbūtni un novērojumiem. Reportāžas mērķis ir sniegt lasītājam vai skatītājam iespēju iespējami pilnīgi un ticami izjust notikuma norisi, vidi un dalībnieku noskaņojumu.

Reportāža apvieno informatīvo un māksliniecisko funkciju: tā sniedz faktoloģiski precīzu informāciju, vienlaikus izmantojot literārus izteiksmes līdzekļus, piemēram, tēlainu valodu, dialogus, detaļu aprakstus un autora subjektīvo skatījumu. Atšķirībā no ziņas vai hronikas reportāžā būtiska loma ir autora vērojumam, klātbūtnes efektam un notikumu attēlojumam dinamikā. Reportāža var būt notikumu, ceļojumu, sociālo problēmu, kultūras vai sporta norišu atspoguļojums.

Klasiskā reportāža parasti sastāv no ievada, kurā lasītājs tiek ievests situācijā vai notikumā, galvenās daļas, kurā hronoloģiski vai tematiskā secībā tiek izklāstīta notikumu gaita un sniegti novērojumi, kā arī nobeiguma, kurā autors apkopo redzēto vai izceļ būtiskāko secinājumu. Tomēr žanra struktūra var būt elastīga un pielāgota konkrētajam medijam vai autora iecerei.

Reportāža kā žanrs attīstījās 19. gadsimtā līdz ar preses un masu mediju izplatību, īpaši laikrakstos un žurnālos. Vēlāk tā kļuva nozīmīga arī radio, televīzijā un digitālajos medijos. Latviešu žurnālistikā reportāža ieņem nozīmīgu vietu, īpaši presē un televīzijā, kur tā kalpo gan sabiedrības informēšanai, gan sociālu un kultūras procesu atspoguļošanai.