Ribosoma

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Ribosomas)
Jump to navigation Jump to search
Olbaltumvielu sintēzes shēma. Gaiši zaļā krāsā attēlota ribosomas lielā subvienība, tumši zaļā — mazā subvienība

Ribosoma ir šūnas organoīds, kas atrodas šūnas citoplazmā un endoplazmatiskajā tīklā un no šūnā esošajām aminoskābēm sintezē attiecīgajai šūnai raksturīgo olbaltumvielu. Sintezētās olbaltumvielas nonāk endoplazmatiskā tīkla dobumos, pa kuriem tās tiek transportētas uz Goldži kompleksu. Vienā šūnā var būt vairāki tūkstoši ribosomu. Ribosomas izmēri var būt no 10 līdz 35 nm. Pēc ķīmiskā sastāva ribosoma ir olbaltumvielu (aptuveni 40%) un ribonukleīnskābju (RNS, 60%) savienojums. Ribosomu parasti veido no trim līdz četrām RNS molekulām un no 40 līdz 80 atšķirīgām olbaltumvielām. Ribosomas sastopamas gan prokariotu, gan eikariotu šūnās. [1]

Ribosomas kā eikariotu, tā prokariotu šūnās sastāv no divām subvienībām — lielās subvienības un mazās subvienības. Katrai subvienībai ir savs proteīnu un rRNS sastāvs.

Ribosomas citosolā atrodas vai nu pa vienai, vai arī pa grupām — poliribosomā. Ribosomas bieži ir piestiprinātas pie endoplazmatiskā tīkla membrānām. Tie proteīni, kuri sintezējas citoplazmā, tiek izmantoti tajā pašā šūnā, piemēram, mitohondriju un hloroplastu vajadzībām.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Erika Nagle. Bioloģija vidusskolai. Lielvārds, 2008. 32. lpp. ISBN 978-9984-11-272-5.
  2. Silvija S. Madera. «Mācību grāmata "Bioloģija 1.daļa", 83.lpp.», 2001.gads. Skatīts: 04.10.2021.