Rietumu Nusa Tengara

Rietumu Nusa Tengara
	Rietumu Nusa Tengara
	Nusa Tenggara Barat
	— province —
; Karogs	; Ģerbonis
Koordinātas: 8°30′S 116°00′E / 8.500°S 116.000°EKoordinātas: 8°30′S 116°00′E / 8.500°S 116.000°E
Dibināts	1958
Administratīvais iedalījums	12
	Platība
- Kopā	20 124,48 km²
	Iedzīvotāji (2021)
- Kopā	5 320 092
- Blīvums	264,4/km²
- Konfesijas	musulmaņi (96,8%); hinduisti (2,4%)
- Etniskais sastāvs	sasaki (67,6%); bimi (14%); sumbavieši (8%); balieši (12%)
Laika josla	WITA (UTC+8)
	Mājaslapa: ntbprov.go.id
	Rietumu Nusa Tengara Vikikrātuvē

Rietumu Nusa Tengara (indonēziešu: Nusa Tenggara Barat) ir Indonēzijas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība. Izvietojusies valsts dienvidos, aizņem Mazo Zunda salu rietumdaļu. Iekļauj divas galvenās salas — Sumbavu un Lomboku, kā arī mazākās Mojo, Saneanas un citas saliņas. Administratīvi iedalās divās pilsētās (Matarama un Bima) un astoņos apriņķos.

Vēsture

Kopš 14. gadsimta Lomboka un Sumbava ietilpušas Majapahitas impērijā kā vasaļvalstis un salās izplatījās hinduisms. Pēc impērijas norieta 16. gadsimtā salās izplatījās islāms. 17. gadsimtā par ietekmi salās cīnījās Portugāle un Nīderlande. 1669. gadā Bimas sultanāts noslēdza līgumu ar Nīderlandes Austrumindijas kompāniju, kas tai deva ekskluzīvas tirdzniecības tiesības Sumbavā.

Pēc Indonēzijas Republikas izveidošanas sākotnēji Lomboka un Sumbava ietilpa Nusa Tengaras provincē. Kā atsevišķa province izdalīta 1958. gadā.

Ekonomika

Provinces ekonomika lielākoties balstīta lauksaimniecībā (soja, zemesrieksti, kukurūza, pipari u.c.) un zvejā. Attīstās kalnrūpniecība un tūrisms.

Iedzīvotāji

Lielākā daļa provinces iedzīvotāju pieder sasaku tautai, kas apdzīvo galvenokārt Lomboku. Sumbavas salā dzīvo sumbavieši un bimi. Pēc konfesionālās piederības 97% iedzīvotāji ir musulmaņi, bet 2,4% — hinduisti.

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rietumu Nusa Tengara.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)