Rietumu Nusa Tengara

Vikipēdijas lapa
Rietumu Nusa Tengara
Nusa Tenggara Barat
—  province  —
Flag of Rietumu Nusa Tengara
Karogs
Coat of arms of Rietumu Nusa Tengara
Ģerbonis
Koordinātas: 8°30′S 116°00′E / 8.500°S 116.000°E / -8.500; 116.000Koordinātas: 8°30′S 116°00′E / 8.500°S 116.000°E / -8.500; 116.000
Pārvaldes centrs Matarama
Oficiālā valoda indonēziešu valoda
Valsts Karogs: Indonēzija Indonēzija
Dibināts 1958
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 20 124,48 km²
Iedzīvotāji (2021)
 - Kopā 5 320 092
 - Blīvums 264,4/km²
 - Konfesijas musulmaņi (96,8%)
hinduisti (2,4%)
 - Etniskais sastāvs sasaki (67,6%)
bimi (14%)
sumbavieši (8%)
balieši (12%)
Laika josla WITA (UTC+8)
Mājaslapa: ntbprov.go.id
Rietumu Nusa Tengara Vikikrātuvē

Rietumu Nusa Tengara (indonēziešu: Nusa Tenggara Barat) ir Indonēzijas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība. Izvietojusies valsts dienvidos, aizņem Mazo Zunda salu rietumdaļu. Iekļauj divas galvenās salas — Sumbavu un Lomboku, kā arī mazākās Mojo, Saneanas un citas saliņas. Administratīvi iedalās divās pilsētās (Matarama un Bima) un astoņos apriņķos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 14. gadsimta Lomboka un Sumbava ietilpušas Majapahitas impērijā kā vasaļvalstis un salās izplatījās hinduisms. Pēc impērijas norieta 16. gadsimtā salās izplatījās islāms. 17. gadsimtā par ietekmi salās cīnījās Portugāle un Nīderlande. 1669. gadā Bimas sultanāts noslēdza līgumu ar Nīderlandes Austrumindijas kompāniju, kas tai deva ekskluzīvas tirdzniecības tiesības Sumbavā.

Pēc Indonēzijas Republikas izveidošanas sākotnēji Lomboka un Sumbava ietilpa Nusa Tengaras provincē. Kā atsevišķa province izdalīta 1958. gadā.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Provinces ekonomika lielākoties balstīta lauksaimniecībā (soja, zemesrieksti, kukurūza, pipari u.c.) un zvejā. Attīstās kalnrūpniecība un tūrisms.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa provinces iedzīvotāju pieder sasaku tautai, kas apdzīvo galvenokārt Lomboku. Sumbavas salā dzīvo sumbavieši un bimi. Pēc konfesionālās piederības 97% iedzīvotāji ir musulmaņi, bet 2,4% — hinduisti.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]