Rietumu kiangs
| Rietumu kiangs Equus kiang kiang, (Moorcroft, 1841) | |
|---|---|
 Rietumu kiangi Ladakhas provincē | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Nepārnadži (Perissodactyla) |
| Dzimta | Zirgu dzimta (Equidae) |
| Ģints | Zirgi (Equus) |
| Apakšģints | Ēzeļi (Asinus) |
| Suga | Kiangs (Equus kiang) |
| Pasuga | Rietumu kiangs (Equus kiang kiang) |
Rietumu kiangs (Equus kiang kiang) ir kianga (Equus kiang) viena no pasugām, kas apdzīvo Tibetas teritoriju Ķīnā un pieguļošās teritorijas Indijā. Tas nelielā skaitā ir sastopams arī Pakistānā un Nepālā. Rietumu kiangu populācija atšķirībā no Āzijas savvaļas ēzeļiem ir stabila un turpina pieaugt,[1] lai arī tas konkurē ar lauksaimniecības dzīvniekiem uz tiem pašiem veģetācijas un ūdens resursiem, un vietējie zemnieki vēlētos ierobežot kiangu skaitu. Veids, kā zemnieki cīnās par ganībām, ir ganību iežogošana.
Īpaši daudz rietumu kiangu ir Indijas Ladakhas provinces austrumos Čangtangas plakankalnē, kas atrodas 4000—5500 metrus virs jūras līmeņa. Ladakhas provinces budistu mūki ir ļoti toleranti pret savvaļas kiangiem, tāpēc bieži var redzēt kiangu barus. Ladakhas provincē mīt apmēram 1500 rietumu kiangu. Vislielāko postu kiangu populācijai nodarīja 1962. gada karš starp Indiju un Ķīnu. Nav zināms, cik kiangu bija pirms kara, bet, sākot ar 1980. gadiem, kiangu populācija ir atjaunojusies.[1] Vēl viens iemesls, kādēļ kiangu populācija pieaug Ladakhas provincē, ir tas, ka kiangi pamet Tibetu.
Rietumu kiangs starp pārējiem kiangiem ir vidēja izmēra un ar vistumšāko apspalvojumu,[2] austrumu kiangs ir lielākais, bet dienvidu kiangs ir mazākais.