Pāriet uz saturu

Rietumu salas

Vikipēdijas lapa
Rietumu salas
apgabals
Na h-Eileanan Siar
Outer Hebrides
Lūsa pils Stornovejā; Kalana akmeņi; Arhipelāga augstākais kalns Klišems
Karogs: Rietumu salas
Karogs
Ģerbonis: Rietumu salas
Ģerbonis
Rietumu salas Skotijā
Rietumu salas Skotijā
Koordinātas: 57°46′N 1°01′W / 57.767°N 1.017°W / 57.767; -1.017Koordinātas: 57°46′N 1°01′W / 57.767°N 1.017°W / 57.767; -1.017
Valsts Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Zeme Karogs: Skotija Skotija
Administratīvais centrs Stornoveja
Platība
 • grāfiste 3 056 km2
Maks. augstums 799 m
Iedzīvotāji (2022)
 • grāfiste 26 120
 • blīvums 8,5/km²
Laika josla GMT (UTC0)
 • Vasaras laiks (DST) BST (UTC+1)
ISO 3166 kods GB-ELS
Mājaslapa www.cne-siar.gov.uk
Rietumu salas Vikikrātuvē

Rietumu salas (skotu gēlu: Na h-Eileanan Siar) jeb Ārējās Hebridu salas (angļu: Outer Hebrides) ir Apvienotajai Karalistei piederošs salu arhipelāgs un pašvaldību apgabals Atlantijas okeānā Skotijas rietumu piekrastē. Lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs ir Stornoveja. Rietumu salas ir vienīgais apgabals Skotijā, kurā vairākums runājošo lieto skotu gēlu valodu; kopš 1998. gada oficiāli tiek lietota tikai gēlu nosaukuma forma Na h-Eileanan Siar — ‘Rietumu salas’. Administratīvi apgabalam pieder arī tālāk okeānā esošās neapdzīvotās Sentkilda salas, Flennanu salas un Rona.

Ārējās Hebridu salas atrodas Hebridu salu arhipelāga ziemeļrietumos, no pārējām salām un Skotijas krasta tās atdala 23 līdz 72 km platie Minču šaurumi un Hebridu jūra. Salas stiepjas 210 km garumā ziemeļaustrumu–dienvidrietumu virzienā. Arhipelāgā ietilpst vairāk kā 100 salu un klinšu, no kurām tikai 15 ir apdzīvotas. Lielākās salas ir Lūisa un Herisa (2179 km², trešā lielākā Britu salu arhipelāga sala), Sautuista (320 km²), Nortuista (303 km²), Benbekula (83 km²) un Bera (59 km²). Salas klinšainas un kalnainas ar stipri izrobotu krasta līniju; augstākais kalns ir Klišems 799 m vjl Luisas dienvidos. Piekrastes ainavā dominē pļavas (mahirs), daļa no kurām ir kultivēta aramzeme. Augstienēs dominē virsāji, daudz klinšu atsegumu. Ievērojamu teritorijas daļu aizņem aizsargātās dabas teritorijas, lielākā no kurām ir Lūisas kūdrāju dabas rezervāts 589 km² platībā.

Salas apdzīvotas kopš mezolīta; šeit atrodami daudz dažādu laiku vēstures pieminekļi, senākie no kuriem ir no 3200.–2800. gadiem p.m.ē. Zināmākais no tiem ir Kalana akmeņu megalīti, kā arī vienīgā Britu salās atrastās aizvēsturiskās mūmijas Kladhalanā Sautuistas salā.

Senākās rakstiskās liecības par Ārējām Hebridu salām ir no 55. gada p.m.ē. grieķu vēsturnieka Diodora Sikula darba. Maz ir zināms par cilvēkiem, kas šīs salas apdzīvoja līdz pat 6. gadsimtam, kad šeit ieradās pirmie kristiešu misionāri ar Svēto Kolumbu priekšgalā; tas rakstījis, ka salās, tāpat, kā pārējā Skotijā, dzīvo pikti.

No 1079. līdz 1266. gada salās bija daļa no vikingu Salu karalistes (Suðreyjar), kas iekļāva Menu un Hebridu salas un formāli pakļāvās Norvēģijai. 1262. gadā skotu karaspēks ieņēma Skaju, kas aizsāka Skotijas un Norvēģijas cīņu par salām. 1266. gadā tika noslēgts Pērtas līgums, kas visas Hebridu salas un Menu atstāja Skotijai, bet Šetlendu un Orkneju salas atstāja Norvēģijai.[1]

  1. Martin Martin. «A Description of the Western Isles of Scotland including A Voyage to St. Kilda». web.archive.org, 2007-03-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-03-13. Skatīts: 2025-03-09.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]