Rievvēdergliemji
| Rievvēdergliemji Solenogastres Gegenbaur, 1878 | |
|---|---|
 Rievvēdergliemis Epimenia australis | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Virstips | Spirālveidīgie (Lophotrochozoa) |
| Tips | Gliemji (Mollusca) |
| Klase | Rievvēdergliemji (Solenogastres) |
| Iedalījums | |
 Rievvēdergliemji Vikikrātuvē | |
Rievvēdergliemji (Solenogastres) ir gliemju tipa (Mollusca) dzīvnieku klase ar apmēram 180 sugām. Tie ir lēnīgi organismi, kas vai nu rāpo pa izdalītajām gļotām, vai arī rokas jūras nogulsnēs. Daudzas sugas dzīvo koraļļu kolonijās un starp hidroīdu polipiem, ar kuriem daži plēsīgie pārstāvji arī barojas. Par viņu ģeogrāfisko izplatību ziņu ir maz. Tie ir sastopami no sublitorāles līdz 4000 m dziļumam. Šo klasi 1878. gadā izveidoja vācu zoologs Kārlis Gegenbaurs.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rievvēdergliemju ķermeņa garums var būt no dažiem milimetriem līdz 30 cm. Tiem ir izstieptas formas ķermenis ar apaļu šķērsgriezumu. Gar ķermeni iet garenisks medioventrāls padziļinājums — vēdera rieva, kas izklāta ar skropstiņām (no tā arī veidots klases nosaukums). Reducētu kāju veido ķīlis, kas ķermeņa vidū stiepjas gar garenisko rievu. Kājas priekšējā galā ir pedālā bedre. Mantijas dobums izvietots subtermināli. Žaunu rievvēdergliemjiem nav, lai gan dažām sugām ir īpašas krokas, kuras var iesaistīties elpošanas procesā. Kutikulā, kas klāj ķermeni, izvietojas kalcīta dzelkšņi un zvīņas. Zem kutikulas atrodas vāji izteikts ādas-muskuļu maiss, kurš bieži vien vēdera pusē pilnībā reducējas. Priekšējās zarnas apgabalā, kā arī vēdera rievā atrodas daudz dziedzeru, kas izdala gļotas, pa kurām gliemis slīd skropstiņu darbības rezultātā.
Rievvēdergliemju pārstāvju daļai priekšējā zarna ir pārveidota par sūkni, kas izsūc hidroīdu polipus un barības vielas no substrāta. Radula bieži vien ir divrindu un darbojas kā pincete, lai gan trešdaļai sugu tā ir reducēta. Gremošana notiek viduszarnā, kurā nav dziedzeru. Izvadorgānu nav, taču fekālijās ir konstatētas nefrocītu šūnas, kas izvada no ķermeņa urīnskābi un pigmentētas granulas. Asinsrites sistēma ir vaļēja un kopumā tāda pat, kā vairogkājgliemjiem.
Vairošanās un ontoģenēze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rievvēdergliemji ir hermafrodīti ar dorsomediālām pāra gonādām. Gametas tiek ievadītas perikardā, bet no turienes pa gonoduktiem mantijas dobumā. Bieži vien ir sastopama protoandrija. Jauniem īpatņiem, kas darbojas kā tēviņi, gonodukti var izlocīties un tikt izmantoti kā kopulatīvie orgāni. Rievvēdergliemjiem ir spermatēkas, sēklas pūslīši un spīkulas, kas nepieciešamas partnera stimulācijai kopulācijas procesā, līdzīgi dažu gliemežu grupu mīlas bultām.
Apaugļošanās ir iekšēja. Dalīšanās ir spirāliska un nevienmērīga. Gastrulācija notiek pēc imigrācijas mehanisma. Embriju ieskauj lielu segšūnu apvalks un tas pārvēršas par perikalimmu. Dažām sugām attīstās trohoforais kāpurs, bet pārstāvjiem ar augstu kameru mantijas dobumā attīstās vienkāršota perikalimma. Metamorfozes gaitā kāpurs izstiepjas pa garenasi, un mute ar ānusu ieņem subterminālu stāvokli.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rievvēdergliemju klasei nav izdalīta neviena kārta (citās klasifikācijās tiek izdalītas 3 kārtas), bet tā ir sadalīta 24 dzimtās:[1]
- klase: Solenogastres Gegenbaur, 1878
|
|