Rihards Kudenhovs-Kalergi
| Rihards Kudenhovs-Kalergi Richard von Coudenhove-Kalergi | |
|---|---|
_~1930.jpg) | |
| Politiķis | |
|
| |
| Dzimšanas dati | 1894. gada 16. novembris |
| Miršanas dati | 1972. gada 27. jūlijs |
Rihards Nikolauss fon Kudenhovs-Kalergi (Richard von Coudenhove-Kalergi; 1894. gada 16. novembris — 1972. gada 27. jūlijs) bija austriešu-japāņu izcelsmes politiķis un filozofs. Viens no Paneiropas kustības dibinātājiem.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1894. gadā Austroungārijas diplomāta Heinriha fon Kudenhova-Kalergi un viņa sievas Mitsuko Aojamas, naftas tirgotāja, senlietu tirgoņa un Tokijas reģiona zemes īpašnieka meitas, ģimenē.[1] Viņa bērnības vārds Japānā bija Aojama Eijiro. Pēc Austroungārijas sabrukuma viņš 1919. gadā kļuva par Čehoslovākijas pilsoni.
Viņa pirmā grāmata Pan-Europa publicēta 1923. gadā, tajā bija iekļauta Paneiropas kustības pieteikšanās forma, pēc kuras 1926. gadā Vīnē notika pirmais kongress. 1927. gadā Aristids Briāns tika ievēlēts par Paneiropas kustības goda priekšsēdētāju. Alberts Einšteins, Tomass Manns un Zigmunds Freids bija sabiedrības darbinieki, kuri regulāri apmeklēja Paneiropas kongresus.[2] Daudzas viņa filozofijas ietekmēja filozofs un teologs Pauls Lavlers.[3]
1924. gada sākumā viņa draugs Luiss de Rotšilds iepazīstināja viņu ar Maksu Varburgu, kurš piedāvāja finansēt kustību nākamajiem trim gadiem, piešķirot viņam 60 000 zelta marku. Varburgs palika ieinteresēts kustībā uz atlikušo mūžu un kalpoja par starpnieku Kudenhova-Kalergi ar ietekmīgiem amerikāņiem, piemēram, baņķieri Paulu Varburgu un finansētāju Bernardu Baruču. 1924. gada aprīlī Kudenhovs-Kalergi nodibināja žurnālu Paneuropa (1924—1938), kura redaktors un galvenais autors bija viņš pats. Nākamajā gadā viņš sāka publicēt savu galveno darbu, Kampf um Paneuropa ("Cīņa par Paneiropu", 1925—1928, trīs sējumi). 1926. gadā Vīnē notika pirmā Paneiropas kongress, un 2000 delegāti ievēlēja Kudenhovu-Kalergi par Centrālās padomes priekšsēdētāju, kuru viņš ieņēma līdz dzīves beigām.
Viņa sākotnējais redzējums bija par pasauli, kas sadalīta tikai piecās valstīs — Eiropas Savienotajās Valstīs, kas sasaistītu kontinentālās valstis ar Francijas un Itālijas īpašumiem Āfrikā; Panamerikas Savienībā, kas aptvertu Ziemeļameriku un Dienvidameriku; Britu Sadraudzībā visapkārt pasaulei; PSRS, kas aptvertu Eirāziju; un Āzijas Savienībā, kurā Japāna un Ķīna kontrolētu lielāko daļu Klusā okeāna valstu. Pēc Kudenhova-Kalergi domām Paneiropa aptvertu un paplašinātu elastīgāku un konkurētspējīgāku Austroungārijas lielvalsts modeli, kurā angļu valoda kalpotu kā pasaules valoda, kuru runātu ikviens papildus dzimtajai valodai. Viņš uzskatīja, ka individuālisms un sociālisms iemācīsies sadarboties, nevis konkurēt, un mudināja, ka kapitālisms un komunisms savstarpēji apveltītu viens otru, tāpat kā protestantu reformācija mudināja katoļu baznīcu atjaunot sevi.[4]
Viedokļi par rasi un reliģiju
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmajā Paneiropas kongresā 1926. gadā Kudenhovs-Kalergi pauda viedokli par Paneiropas kustības atbalstu ebrejiem, un ieguvumiem ko gūs ebreji, izskaužot rasu naidu un ekonomisko sāncensību Eiropas Savienotajās Valstīs.[5]
Savā grāmatā Praktischer Idealismus (Praktiskais ideālisms) 1925. gadā viņš aprakstīja ebreju nākotni Eiropā un Eiropas rasu sastāvu ar šādiem vārdiem:[6]
Nākotnes cilvēks būs ar jauktu rasi. Šodienas rases un klases pakāpeniski izzudīs telpas, laika un aizspriedumu dēļ. Eirāziešu-negroīdu nākotnes rase, līdzīga ārējā izskatā senajiem ēģiptiešiem, aizstās tautu daudzveidību ar individuāļu daudzveidību.[...]
Tā vietā, lai iznīcinātu Eiropas ebreju kopienu, Eiropa, pret savu gribu, ar šo mākslīgo atlases procesu uzlaboja un izglītoja šos cilvēkus par nākotnes līderiem. Nav brīnums, ka šī tauta, kas izbēga no geto-cietuma, kļuva par Eiropas garīgo muižniecību. Tāpēc žēlsirdīga Providence sniedza Eiropai jaunu muižniecības rasi no Gara žēlastības. Tas notika brīdī, kad Eiropas feodālā aristokrātija sabruka, un pateicoties ebreju emancipācijai.
1933. gadā, nacisma pieauguma laikā, viņš sadarbojās ar Heinrihu Mannu, Artūru Holitseru, Lionu Feihtvangeru un Maksu Brodu, publicējot brošūru Gegen die Phrase vom jüdischen Schädling (Pret frāzi „Ebreju Parazīts”). pēc Čehoslovākijas okupācijas 1939. gadā viņš pieņēma Francijas pilsonību.
Kudenhovs-Kalergi bija pirmais Kārļa Lielā balvas saņēmējs 1950. gadā. Kudenhovs-Kalergi ierosināja Bēthovena "Odu priekam" pieņemt par Eiropas himnu. Viņš arī ierosināja Eiropas dienu, Eiropas pastmarku[7] un daudzus kustības priekšmetus (piemēram, nozīmītes un vimpeļus).[8]
Kudenhova-Kalergi fonds
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1978. gada 15. septembrī izveidoja nevalstisko organizāciju Kudenhova-Kalergi fonds, kura mērķis ir veicināt vienotas Eiropas ideju caur tā biedriem un slavenībām, un finansēt projektus kas kalpo Paneiropas ideju aktualizēšanai.
Kopš fonda dibināšanas Kudenhova-Kalergi sabiedrība ir apbalvojusi Paneiropas ideju veicinātājus ar Eiropas balvu, kā piemēram, Ronaldu Reiganu, Vairu Vīķi-Freibergu, Angelu Merkeli, Hermani van Rompeju, Žanu Klodu Junkeru.[9]
Saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Eiropas Kudenhova-Kalergi Sabiedrības fonda oficiālā lapa Arhivēts 2017. gada 20. februārī, Wayback Machine vietnē.
- Kārļa Lielā balvas oficiālā lapa
- Kārļa Lielā jaunatnes balvas oficiālā lapa
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Tozawa 2013a, chpt. (1)
- ↑ Juan Carlos Ocaña. «Richard Coudenhove-Kalergi». Spartacus Educational. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 17. novembris.
- ↑ «Lawlerology».
- ↑ Lipgens 1984; Johnston 1983
- ↑ Jews Participate in Pan-europe Congress Sessions in Vienna, Jewish Telegraphic Agency, 5 October 1926. Atjaunināts: 5 November 2014
- ↑ Coudenhove-Kalergi 1925
- ↑ «Richard N. de Coudenhove-Kalergi» (French). Paneurope Suisse on Suisse magazine. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 7. martā. Skatīts: 2014. gada 31. oktobris.
- ↑ Persson & Stråth 2007, p. 99
- ↑ «Laureates of the Europe prize». European Society Coudenhove-Kalergi. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 23. aprīlī.