Rihtera skala

Rihtera skala ir skaitļu skala, kuru 1935. gadā izveidoja Čārlzs Rihters, lai izteiktu zemestrīces stiprumu jeb magnitūdu. Rihtera skala ir logaritmiska skala, kur magnitūdas maksimālā vērtība ir 10. Pēc novecojušas definīcijas, magnitūda ir nosacīta mērvienība, kas norāda zemestrīcē vai eksplozijā izdalītās enerģijas daudzumu uz platības vienību, tomēr mūsdienās tiek ieteikts terminu 'magnitūda' lietot kā sinonīmu zemestrīces stiprumam. Agrāk lietoja arī jēdzienu "balles pēc Rihtera skalas", bet mūsdienās tas aizstāts ar magnitūdas vērtībām, un biežāk lietotā seismiskās magnitūdas skala ir momenta magnitūdas skala. Magnitūdas skalu vērtības nedrīkst jaukt ar intensitātes skalu vērtībām (sk. Merkalli skala).

Rihtera skalas vērtību saistība ar tipiskiem novērojumiem netālu no epicentra

Magnitūda	Apraksts	Zemestrīces efekti	Biežums
Mazāka nekā 2,0	Nejūtama	Svārstību intensitāte ir mazāka nekā jutīguma robeža. Tikai ar seismogrāfiem var reģistrēt to, ka tā bijusi.	Aptuveni 8000 reizes dienā
2,0—2,9	Vāja	Svārstības jūt tikai atsevišķi cilvēki, kuri atrodas ēkās, īpaši augšējos stāvos.	Aptuveni 1000 reizes dienā
3,0—3,9	Vāja	Daži cilvēki arī ārpus ēkām izjūt zemestrīci. Svārstības ir līdzīgas satricinājumiem, ko rada smagās mašīnas braukšana. Daži cilvēki pamana priekšmetu pastiprinātu šūpošanos, īpaši ēku augšējos stāvos.	Aptuveni 49000 reizes gadā
4,0—4,9	Viegla	Maz cilvēku nejūt šo zemestrīci, galvenokārt, tie kas atrodas ārpus ēkām. Manāma durvju virināšanās, trauku šķindoņa, mazliet dreb mēbeles. Priekšmeti, kuri karājas, piemēram, lustras, iesvārstās.	Aptuveni 6200 reizes gadā
5,0—5,9	Viduvēja	Ir novērojami bojājumi ēku sienās, bet tikai mazos apvidos. Ūdens traukos spēcīgi viļņojas. Daži priekšmeti var nokrist no sienām, plauktiem. Spēcīgi svārstās priekšmeti, kuri karājas.	Aptuveni 800 reizes gadā
6,0—6,9	Stipra	Zemestrīce ir jūtama 100 kilometru rādiusā. Ēkas grīļojas, spēcīgi šūpojas priekšmeti, kuri karājas. No plauktiem un sienām krīt nost trauki un gleznas. Var pārbīdīties mēbeles. Parādās plaisas sienās.	Aptuveni 120 reizes gadā
7,0—7,9	Spēcīga	Ir novērojumi nopietni postījumi plašā teritorijā. Grūti nostāvēt kājās. Var apgāzties mēbeles. Ēku sienās parādās lielas plaisas, kuru rezultātā ēkas var arī sabrukt.	Aptuveni 18 reizes gadā
8,0—8,9	Apjomīga	Ir novērojami nopietni postījumi vairāku simtu kilometru rādiusā no epicentra. Cilvēki nespēj stāvēt kājās. Uz Zemes virsmas parādās plaisas. Tiek spēcīgi bojātas visas ēkas, daudzas ēkas sabrūk.	Aptuveni 1 reizi gadā
9,0—9,9	Apjomīga	Ir novērojami nopietni postījumi vairāku tūkstošu kilometru rādiusā no epicentra. Zemē parādās lielas plaisas, brūk ēkas, tilti. Daudz cilvēku upuru.	Aptuveni 1 reizi 20 gados
10,0+	Apjomīga	Nav reģistrēta. Šādu zemestrīci varētu izraisīt milzīga meteorīta nokrišana.	Nav reģistrēta

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)