Pāriet uz saturu

Rimatara

Vikipēdijas lapa
Rimatara
Rimatara
Rimatara
Rimataras satelītattēls
Rimatara (Franču Polinēzija)
Rimatara
Rimatara
Rimatara (Tubuai salas)
Rimatara
Rimatara
Rimatara (Klusais okeāns)
Rimatara
Rimatara
Ģeogrāfija
Izvietojums Klusais okeāns
Koordinātas 22°39′S 152°48′W / 22.650°S 152.800°W / -22.650; -152.800Koordinātas: 22°39′S 152°48′W / 22.650°S 152.800°W / -22.650; -152.800
Arhipelāgs Tubuai salas
Platība 8,6 km²
Garums 3,4 km
Platums 3,3 km
Krasta līnija 11 km
Augstākais kalns Uahu
83 m
Administrācija
Valsts Karogs: Francija Francija
Aizjūras teritorija Karogs: Franču Polinēzija Franču Polinēzija
Komūna Rimatara
Lielākais ciems Mutuaura
Demogrāfija
Iedzīvotāji 893 (2022[1])
Blīvums 103,8/km²
Pamatiedzīvotāji tubuajieši
Rimatara Vikikrātuvē

Rimatara (franču: Rimatara) ir koraļļu sala Tubuai salās Klusajā okeānā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijai, kur kopā ar neapdzīvoto Marijas atolu (1,3 km²) veido Rimataras komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta tubuajieši, kas runā rimatariešu valodā. Lielākā apdzīvotā vieta ir Mutuaura dienvidu krastā; citas apdzīvotās vietas ir komūnas centrs Amaru austrumu krastā un Anaporo rietumu krastā.

Rimatara atrodas Tubuai salu rietumos, tuvākā cietzeme ir 147 km attālās Rurutu ziemeļaustrumos. Sala veidojusies kā piepacelts koraļļu atols bez centrālās lagūnas, kas izveidojies zemūdens vulkāna virsotnē; salu ieskauj 11 km garš koraļļu rifs. Reljefā viļņots līdzenums, augstākais paugurs ir Uahu (83 m vjl) salas centrā. Krasta līnija līdzena, neliels līcis dienviddaļā, pie kura atrodas Mutuauras ciems.

Pirmais no eiropiešiem salu 1811. gadā apmeklēja britu kapteinis Semjuels Pinders Henrijs. 1821. gadā divi protestantu misionāri uz salas izveidoja misiju.

Pēdējā Rimataras salas valdniece, karaliene Tamaeva V (1830–1923), kāpa tronī pēc savas brāļameitas Tamaevas IV nāves 1892. gadā un valdīja 1889. gadā nodibinātā Francijas protektorāta pakļautībā. 1901. gadā Rimatara tika pievienota Francijas valdījumiem Polinēzijā, kas izbeidza Rimataras Tamaevu dinastijas valdīšanu.

Salas ziemeļos no 2006. gada darbojas Rimataras lidosta ar 1400 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Taiti un citām Franču Polinēzijas salām[2] un gadā apkalpo ap 9—12 tūkstošiem pasažieru.[3]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]