Rimatara
| Rimatara | |
|---|---|
| Rimatara | |
|
Rimataras satelītattēls | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Klusais okeāns |
| Koordinātas | 22°39′S 152°48′W / 22.650°S 152.800°WKoordinātas: 22°39′S 152°48′W / 22.650°S 152.800°W |
| Arhipelāgs | Tubuai salas |
| Platība | 8,6 km² |
| Garums | 3,4 km |
| Platums | 3,3 km |
| Krasta līnija | 11 km |
| Augstākais kalns |
Uahu 83 m |
| Administrācija | |
| Valsts |
|
| Aizjūras teritorija |
|
| Komūna | Rimatara |
| Lielākais ciems | Mutuaura |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 893 (2022[1]) |
| Blīvums | 103,8/km² |
| Pamatiedzīvotāji | tubuajieši |
|
| |
Rimatara (franču: Rimatara) ir koraļļu sala Tubuai salās Klusajā okeānā. Administratīvi pieder Franču Polinēzijai, kur kopā ar neapdzīvoto Marijas atolu (1,3 km²) veido Rimataras komūnu. Atola pamatiedzīvotāji ir polinēziešu tauta tubuajieši, kas runā rimatariešu valodā. Lielākā apdzīvotā vieta ir Mutuaura dienvidu krastā; citas apdzīvotās vietas ir komūnas centrs Amaru austrumu krastā un Anaporo rietumu krastā.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rimatara atrodas Tubuai salu rietumos, tuvākā cietzeme ir 147 km attālās Rurutu ziemeļaustrumos. Sala veidojusies kā piepacelts koraļļu atols bez centrālās lagūnas, kas izveidojies zemūdens vulkāna virsotnē; salu ieskauj 11 km garš koraļļu rifs. Reljefā viļņots līdzenums, augstākais paugurs ir Uahu (83 m vjl) salas centrā. Krasta līnija līdzena, neliels līcis dienviddaļā, pie kura atrodas Mutuauras ciems.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmais no eiropiešiem salu 1811. gadā apmeklēja britu kapteinis Semjuels Pinders Henrijs. 1821. gadā divi protestantu misionāri uz salas izveidoja misiju.
Pēdējā Rimataras salas valdniece, karaliene Tamaeva V (1830–1923), kāpa tronī pēc savas brāļameitas Tamaevas IV nāves 1892. gadā un valdīja 1889. gadā nodibinātā Francijas protektorāta pakļautībā. 1901. gadā Rimatara tika pievienota Francijas valdījumiem Polinēzijā, kas izbeidza Rimataras Tamaevu dinastijas valdīšanu.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salas ziemeļos no 2006. gada darbojas Rimataras lidosta ar 1400 m garu skrejceļu, kas ar regulāriem reisiem savienota ar Taiti un citām Franču Polinēzijas salām[2] un gadā apkalpo ap 9—12 tūkstošiem pasažieru.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rimatara.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)