Ročestera (Anglija)

Ročestera
pilsēta
Rochester
Ročestera Ročestera Ročestera
Koordinātas: 51°23′17″N 0°30′18″E
Valsts	Apvienotā Karaliste
Zeme	Anglija
Reģions	Dienvidaustrumanglija
Grāfiste	Kenta
Unitārā pašvaldība	Medveja
Platība
• pilsēta	15 km2
Augstums	35 m
Iedzīvotāji (2011)
• pilsēta	62 982
• blīvums	4 198,8/km²
• aglomerācija	254 000
Laika josla	GMT (UTC+0)
• Vasaras laiks (DST)	BST (UTC+1)
Pasta indekss	ME1, ME2
Ročestera Vikikrātuvē

Ročestera (angļu: Rochester; izrunā: /ˈrɒtʃɪstər/) ir pilsēta (town) Anglijā, Kentas grāfistē, Medvejas unitārās pašvaldības senākā pilsēta. Atrodas grāfistes ziemeļos Medvejas upes krastos 14 km no grāfistes centra Meidstonas un 50 km no valsts galvaspilsētas Londonas centra. Kopā ar Četemas, Džilingemas un Reinemas pilsētām veido Medvejtaunsas aglomerāciju ar ceturtdaļmiljonu iedzīvotājiem. 604. gadā dibinātā Ročesteras diocēze ir otra vecākā Anglijā; tās centrs ir Ročesteras katedrāle un tā ir dibinājusi Karaļa skolu (The King's School), kas ir atzīta par pasaulē otro vai trešo senāko sepārtraukti funkcionējušo skolu.

Nosaukums

Ročestera zināma no mūsu ēras 1. gadsimta kā Romas Impērijas apmetne Durobrivae — nosaukums tiek skaidrots kā ‘cietoksnis pie tilta’, bet tā ierīkota ķeltu cilts kantiju nocietinājuma (oppidum) vietā. 730. gadā pilsēta minēta kā Durobrivis, ko izrunājuši arī kā Robrivis. Ap to pašu lauku Beda Cienījamais, pierakstot nosaukumu, to pārprata un pierakstīja kā Hrofes cæster — ‘Hrofa cietoksnis’. No šīs nosaukuma formas vēlāk attīstījās Hrofæscæstre (730), Hrofescester (811), Rovescester (1086) un kopš 1610. gada — Rochester.

Vēsture

Apvidus bijis apdzīvots kopš agrīnā neolīta, par ko liecina vairāki megalīti. Ķeltu laikā Ročesteras vietā atradās viena no kantiju nocietinātajām apmetnēm – rietumu administratīvais centrs valstij, kas romiešu avotos dēvēta par Cantium un no kuras cēlies Kentas nosaukums. Romieši Kentu iekaroja mūsu ēras 1. gadsimtā un pie Medvejas bijušā kantiju nocietinājuma vietā nodibināja savu apmetni Durobrivae. Romiešu tipiskais pilsētas ielu tīkls izsekojams mūsdienu vecpilsētā. Tāpat romieši uzbūvēja tiltu pār Medveju un piestātni upes krastā. 407. gadā romieši pameta Britāniju un pilsēta nonāca sakšu valdījumā.

449. gadā Kentu iekaroja jiti un ap 455. gadu nodibināja jitu un sakšu Kentas karalisti. Ročestera kļuva par vienu no tās centriem un ap 7. gadsimtu uzplauka kā osta un tirdzniecības centrs.

597. gadā Augustīns no Kenterberijas nodibināja Kenterberijas bīskapiju un 604. gadā norīkoja Justu uz Ročesteru, kur tas nodibināja katedrāli un kļuva par Ročesteras bīskapu. Katedrāle uzbūvēta no jauna 11. gadsimtā un pārbūvēta tagadējā viedolā 14. gadsimtā.

No 9. gadsimta Kenta ievērojami cieta no vikingu uzbrukumiem. Ročestera, tāpat kā citas piekrastes pilsētas, tika vairākkārt nopostīta un izlaupīta, līdz nonāca Alfrēda Lielā valdījumā. 10. gadsimtā Ročesterai bija tiesības kalt savas monētas.

Pēc normaņu iekarojuma par Kentas grāfu tika iecelts Viljama I pusbrālis Odo. Ročesterā jaunā bīskapa Gundulfa vadībā tika nodibināts nabagu un lepras slimnieku hospitālis un sākta jaunas katedrāles būvniecība, kas tika pabeigta 1130. gadā. 1067. gadā Odo Ročesterā uzbūvēja pirmo cietoksni, kas tika iekarota viņa paša sarīkotās sacelšanās rezultātā 1088. gadā. 1127. gadā Henrijs I Ročesteras katedrāli un faktiski visu pilsētu uzdāvināja Kenterberijas arhibīskapam.

1461. gadā Edvards IV piešķīra Ročesterai lielpilsētas (city) hartiju. No 1504. līdz 1535. gadam Ročesteras bīskaps bija Džons Fišers. Henrijs VIII viņu iecēla par kardinālu un vēlāk sodīja ar nāvi, jo tas atteicās sankcionēt viņa šķiršanos no Aragonas Katrīnas. Džons Fišers 1935. gadā tika kanonizēts par Romas katoļu svēto. Neilgi pēc tam, no 1547. līdz 1550. gadam, bīskaps bija Nikolass Ridlijs. Karaliene Marija viņu sodīja ar nāvi ticības dēļ, Ridlijam kļūstot par reformācijas mocekli.

Trīs karaļvalstu kara periodā Otrā Anglijas pilsoņu kara sākumā 1648. gadā Ročestera bija rojālistu sacelšanās centrs. Napoleona karu laikā 19. gadsimta sākumā ap Ročesteru un tās strauji augošajām piepilsētām Česteru un Džilingemu tika uzbūvēta nocietinājumu līnija. Pirmā pasaules kara laikā Ročesteras aviobūves uzņēmums Short Brothers ražoja pasaulē pirmās torpēdnesēju lidmašīnas. Starpkaru periodā uzņēmums būvēja lidlaivas, bet Otrā pasaules kara laikā – pirmo četrmotoru bumbvedēju Stirling.

Pilsētas statuss

Ročestera tika atzīta par lielpilsētu (city) no 1211. gada līdz 1998. gadam. Ročesteras pilsētas senais statuss bija unikāls, jo tai nebija oficiālas padomes vai hartas pilnvarnieku, ne arī mēra; tā vietā bija Medvejas upes admirāļa birojs, kura pārstāvis darbojās kā de facto pilsētas civilais vadītājs.

Kopš normaņu laikiem Ročestera vienmēr pārvaldīja zemi Medvejas otrā krastā Strūdā. Pirms 1835. gada tā bija aptuveni 100 jardu plata josla, kas 1835. gada Likumā par municipālajo korporāciju robežas tika paplašināta, iekļaujot vairāk Strūdas un Frindsberijas, kā arī daļu no Četemas. Mūsdienās Strūdā dzīvo lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju.

1974. gada 1. aprīlī Ročesteras pilsētas padome saskaņā ar 1972. gada Vietējo pašvaldību likumu tika likvidēta, un teritorija tika apvienota ar Medvejas distriktu, Četemas boro un lielāko daļu Strūdas lauku distrikta, ieskaitot Hu pussalu, izveidojot jaunu vietējo pašvaldību – Medvejas boro. Medvejas boro padome iesniedza pieteikumu Ročesteras lielpilsētas statusa pārmantošanai, taču tas tika noraidīts. Iekšlietu ministrija paziņoja, ka lielpilsētas statusu var attiecināt uz visu distriktu, ja tā nosaukumā iekļauj Ročesteras vārdu, tāpēc 1979. gadā Medvejas distrikta padome pārdēvēja distriktu par Ročesteras pie Medvejas distriktu, un 1982. gadā Ročesteras lielpilsētas statuss ar valdības patentu tika nodots visam distriktam.

1998. gada 1. aprīlī tika apvienoti Ročesteras pie Medvejas un Džilingemas distrikti, un tie kļuva par jauno Medvejas unitāro pašvaldību. Vides, transporta un reģionu departaments informēja pilsētas padomi, ka, tā kā saskaņā ar 1982. gada patentu lielpilsētas statuss oficiāli bija piešķirts Ročesteras pie Medvejas distriktam, jaunajai padomei jāieceļ pilnvarotie, lai saglabātu lielpilsētas statusu Medvejas unitārajai pašvaldībai. Tomēr pilnvarnieki netika iecelti, un tāpēc pilsētas statuss tika zaudēts, kad Ročestera pie Medvejas tika likvidēts kā pašvaldības distrikts. Jaunā Medvejas padome to uzzināja tikai tad, kad 2002. gadā tika paziņots, ka Ročestera nav Lorda kanclera biroja lielpilsētu sarakstā.

2010. gadā Medvejas padome sāka atsaukties uz «Medvejas lielpilsētu» (City of Medway) reklāmas materiālos, taču Reklāmas standartu iestāde tai aizrādīja un uzdeva turpmāk to nedarīt. Pēc tam Medvejas padome ir pieprasījusi lielpilsētas statusu Medvejai kopumā, nevis tikai Ročesterai. Medveja neveiksmīgi iesniedza pieteikumu lielpilsētas statusam 2000. un 2002. gadā, kā arī 2012. gadā karalienes dimanta jubilejas gadā.

Kultūra

Pilsēta cieši saistīta ar šeit dzīvojušā Čārlza Dikensa daiļradi — vairāku viņa romānu darbība norisinās Ročesterā un tās apkārtnē. Ik gadu decembrī pilsētā norisinās rakstniekam veltīts festivāls.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ročestera.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)