Robežnieku (Pustiņas) pilskalns
| Robežnieku (Pustiņas) pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Robežnieku (Pustiņas) pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Robežnieku pagasts, Krāslavas novads, Latvija |
| Koordinātas | 55°58′06.9″N 27°36′46.4″E / 55.968583°N 27.612889°EKoordinātas: 55°58′06.9″N 27°36′46.4″E / 55.968583°N 27.612889°E |
| Oficiālais nosaukums: Robežnieku (Pustiņas) pilskalns ar apmetni | |
| Aizsardzības numurs | 1172 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Robežnieku (Pustiņas) pilskalns atrodas Krāslavas novada Robežnieku pagastā. Dienvidos Pustiņas muižai atrodas Ūseņu ezers, kuru krievi pārtaisījuši par „Gusevo” - zoss ezeru Šai 2 klm. garā ezerā iespiedušās trijās ap puskilometru garas pussalas. Viena no pussalām, kas atrodas ezera ziemeļpusē izmantota pilskalna celšanai.
Tur, kur pussala paliek tikai 75 m. plata un kur viņas krasti viskraujāki, ar labi uzglabātiem rakumiem veidots pilskalns.
Plakuma veids — garš četrstūris, kas izstiepies no ziem.-rietumiem uz dienv.- austrumiem. Plakuma ziemeļgals nocietināts diviem grāvjiem un vienu uzbedumu. Grāvju dziļums, jeb starp tiem esošā uzbeduma augstums 4 m. Katrā galā uzbedumam un grāvjiem redzamas ieejas. Šķiet, ka senā ieeja ir bijusi bedumu austrumgalā. Rietumpusē esošā ieejas vieta varēja izcelties vēlāk, kad plakuma apsaimniekošanas dēļ vajadzēja ierīkot braucamu ceļu.
Plakuma dienvidgals nocietināts trijiem īsiem uzbedumiem un tikpat daudz grāvjiem. Tiem pa vidu redzama ieejas vieta. No grāvjiem plakuma abos galos iesakās 2 terases, kas apjož pilskalna rietumsānus. Šie sāni ir no dabas lēzenāki, neka kraujie austrumsani, kur terašu nav.
Pirmā terase sakas 4 metrus zemāk par plakumu, bet otrā 4—5 m. zemāk par pirmo.
Kalns veidots no smilšainas zemes. Plakumu klāj spēcīga, ap 1 m. bieza mītņu kārta. Mēģinājumu rakumos atradās tikai kauli, ogles un trauku lauskas.
Nav dzirdēts, ka pilskalna butu atrasti metāla priekšmeti.
Senāk plakums ticis arts. Tur sētas baznīckunga auzas un stādīti kartupeļi. Tagad tas pamests atmatā un apaudzis zālēm. Turpretī pilskalna sāni noauguši bieziem krūmiem un jaunām apsītēm.
Pilskalnam nav ļaunprātīgu postījumu un tas uzglabājies veseliem bedumiem. Tas arī vērtīgs tipoloģiskā ziņā.
Par pilskalnu stāsta, ka tur esot senos laikos pils nogrimusi.
Piecus kilometrus ziem.-ziem.-austrumos no šā pilskalna Osuņicas kreisā krastā pie Klabauču ciema atrodas kāds gluži iznīcināts pilskalns „Melnais kalns”. Vēl cits iznīcināts pilskalns atrodas pie Gorodiščes ciema 10klm. dienv.-dienv. rietumos.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Latgale. Rīga : Pieminekļu valdes izdevums, 1928.