Roberto Rosellīni
| Roberto Rosellīni Roberto Rossellini | |
|---|---|
|
Roberto Rosellīni 1951. gadā | |
| Dzimis |
1906. gada 8. maijā |
| Miris |
1977. gada 3. jūnijā (71 gada vecumā) |
| Nodarbošanās | kinorežisors, producents un scenārists |
| Darbības gadi | 1936—1977 |
| Bērni | 7 |
Roberto Gastone Dzefiro Rosellīni (itāļu: Roberto Gastone Zeffiro Rossellini; dzimis 1906. gada 8. maijā, miris 1977. gada 3. jūnijā) bija itāļu kinorežisors, kinoproducents un scenārists, viens no vadošajiem itāļu neoreālisma virziena pārstāvjiem.
Rosellīni pirmā pilnmetrāžas filma La nave bianca iznāca 1941. gadā. Kļuvis atpazīstams ar kara filmu "Roma — atvērta pilsēta" (Roma città aperta, 1945), kas saņēma Zelta palmas zaru Kannu kinofestivālā. Filmas "Roma — atvērta pilsēta", Paisà (1946) un "Vācija, nulles gads" (1948) tiek uzskatītas par Rosellīni "kara triloģiju". 1950. gadā apprecējies ar zviedru aktrisi Ingrīdu Bergmani, kas piedalījās Rosellīni filmās "Stromboli, Dieva zeme" (Stromboli, terra di Dio, 1950), "Eiropa 51" (Europa '51, 1952), "Ceļojums uz Itāliju" (Viaggio in Italia, 1954), "Bailes" (La Paura, 1954) un "Žanna d'Arka uz sārta" (Giovanna d'Arco al rogo, 1954). Karjeras turpinājumā uzņēmis arī filmas Il generale Della Rovere (1959), par ko saņēmis Venēcijas kinofestivāla Zelta lauvas balvu, Era notte a Roma (1960) un Il messia (1975).
R. Rosellīni otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise Ingrīda Bergmane, meita — aktrise, rakstniece, filantrope un modele Izabella Rosellīni.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Roberto Rosellīni.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
| Šī režisora biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|