2009. gada vasarā pievienojās Rīgas "Dinamo", tās sastāvā nākamajā sezonā KHL aizvadot 32 spēles. Lai gan turpmākajās sezonas Bukarta spēles laiks komandā pieauga, joprojām daļu katras sezonas viņš aizvadīja "Dinamo" fārmklubos. 2014.—15. gada sezonā Bukarts Rīgas "Dinamo" sastāvā atzīmējās ar 14 rezultativitātes punktiem, kas kļuva par viņa rezultatīvāko sezonu KHL karjerā. 2015.—16. gada sezonas ievadā komanda līgumu ar uzbrucēju lauza.
2015. gada novembrī hokejists pievienojās Čehijas Ekstralīgas klubam HK Zlīna. Bukarts ātri kļuva par vienu no komandas līderiem, decembrī tiekot atzīts par Ekstralīgas mēneša labāko spēlētāju. Sezonu uzbrucējs noslēdza ar 31 rezultativitātes punktu 36 spēlēs. Martā komanda pagarināja līgumu ar Bukartu uz vēl vienu gadu. 2017.—18. gada sezonā ar 49 punktiem Bukarts bija Čehijas Ekstralīgas ceturtais rezultatīvākais spēlētājs. 2018. gada vasarā pievienojās Tršinecas "Oceláři" vienībai, taču janvāra nogalē tika aizmainīts uz Prāgas "Sparta". Sezonu Bukarts noslēdza kā līgas rezultatīvākais ārzemju spēlētājs. "Sparta" jūnija nogalē Bukartu uz vienu sezonu izīrēja HC Vitkovice vienībai.
2020. gada maijā noslēdza līgumu ar Čerepovecas "Severstal", pēc piecu gadu pārtraukuma atgriežoties KHL. Komandas rindās aizvadīja 13 spēles, taču tad decembra pirmajā pusē pārcēlās uz Rīgas "Dinamo" rindām.
Latvijas izlases rindās Bukarts spēlējis astoņos Pasaules čempionātos. Debiju izlases sastāvā Bukarts piedzīvoja 2009. gada martā, tobrīd esot vien 18 gadus vecs. Pasaules čempionāta debiju uzbrucējs aizvadīja 2011. gadā. Bukarts tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā, lai dotos uz 2022. gada olimpiskajām spēlēm, taču īsi pirms turnīra guva savainojumu un tika aizvietots ar Gintu Meiju. Junioru vecumā spēlējis trijos Pasaules čempionātos U-18 jauniešiem, kā arī 2009. gada Pasaules čempionātā junioriem, kopā 22 spēlēs atzīmējoties ar 9 gūtiem vārtiem.
Jūrmala, Latvija
HC Vítkovice Steel
