Roberts Kroders

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Roberts Kroders
Roberts Kroders
Personīgā informācija
Dzimis 1892. gada 28. martā
Aderkašu pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1956. gada 25. augustā (64 gadi)
Saulkalne, Latvijas PSR
Tautība latvietis
Vecāki Jānis Kroders, Anna Kroders
Brāļi Arturs Kroders, Pāvuls Pauls Kroders, Arvīds Kroders
Māsas Milda Kroders, Laima Kroders[1]
Dzīvesbiedre Herta Vulfa
Bērni Oļģerts Kroders Gunārs Kroders

Roberts Kroders (1892—1956) bija latviešu teātra kritiķis un tulkotājs. Rakstījis presē par teātra jautājumiem, īpaši akcentējot formas problēmas, nepieciešamību teātrī veidot suverēnu, scēniskām prasībām atbilstošu mākslu.[2]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1892. gada 25. (9.) aprīlī Aderkašu pagasta skrīvera Jāņa Krodera ģimenē. Publicista un žurnālista Artura Krodera dvīņubrālis. Kopā ar tēvu un brāli piedalījās 1905. gada revolūcijas cīņās, pēc tēva apcietināšanas izraidīts no Krievijas impērijas, tomēr drīz vien atgriezās un pabeidza Madlienas draudzes skolu. 1910. gadā devās uz Maskavu, kur pabeidza vidusskolu (1911). Kā brīvklausītājs studēja vēsturi un filozofiju Maskavas un Pēterburgas universitātēs, 1913. gadā atgriezās Rīgā. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma mobilizēts Krievijas impērijas armijā, bet jau 1914. gadā krita gūstā pēc kaujām Austrumprūsijā.

Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas R. Kroderu 1918. gadā atbrīvoja no gūsta un viņš atgriezās dzimtenē. Pēc Latvijas brīvības cīņu sākšanās R. Kroders sekoja Latvijas Pagaidu valdībai uz Liepāju, kur kopā ar brāli Arturu Kroderu nodibināja laikrakstu „Latvijas Sargs”, bija tā redakcijas loceklis (1919-1920). Pēc brīvības cīņu beigām strādāja laikrakstos „Latvijas Vēstnesis” (1922-1925), „Rīgas Ziņas” (1925), „Pirmdiena” (1925-1927), bija izdevuma „Ilustrēts Žurnāls” redkolēģijas loceklis (1927-1928). Viņa tulkotās lugas izrādīja Dailes teātris (1922-1926) un Nacionālais teātris (1926-1932). 1929. gadā nodibināja apgādu "Argonauti".[3] No 1931. gada strādāja par Latvijas Izglītības ministrijas mākslas un kultūras lietu konsultantu un referentu. Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā pēc Roberta Krodera scenārija Rīgas Esplanādē tika uzvests brīvdabas lieluzvedums "Atdzimšanas dziesma".[4] No 1939. gada bija izdevniecības „Grāmatu zieds” redaktors (1939-1940).

Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada jūnija deportācijas laikā izsūtīts uz Sibīriju, kur nometināts Krasnojarskas novada Jeņisejskas rajona Podtjosovas ciemā (krievu: Подтёсово Енисейского районa) kā noliktavas strādnieks. 1945. gada 2. janvārī arestēts un 1945. gada 23. martā notiesāts pēc Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 58-10. panta (propaganda vai aģitācija ar mērķi vājināt padomju varu, pretpadomju literatūras glabāšana vai izplatīšana) uz desmit gadiem ieslodzīgumā Gulaga nometnē.[5]

Pēc Staļina nāves 1954. gadā atbrīvots un atgriezās Latvijā, kur neilgi pēc tam miris 1956. gada 28. augustā Saulkalnē, apbedīts Rīgas Meža kapos.[6]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tulkojis latviski ap 88 darbu, ieskaitot K. Hamsuna, R. Rolāna, H. Senkeviča, A. Strindberga, G. de Mopasāna, A. Šniclera, G. D’Annuncio, O. Vailda prozu, Dž. B. Šova, J.L. Tīka, L. Pirandello, F. Bruknera, K. Goldoni lugas.

Oriģināldarbi:

  • Alfreds Amtmanis-Briedītis (apcere 1928),
  • Rihards Vāgners (apcere 1930, kopā ar Jēkabu Vītoliņu),
  • Pēdējais tilts (luga, 1933)

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • L. Gudriķe B. Kroderu dzimta latviešu kultūras kontekstā // LM, 1992, 3.IV; Johansons A. Rīgas svārki mugurā. Ņujorka, 1966, 83.-88. lpp. B. Kalnačs
  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1992. 173.-174. lpp.;

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. geni.com
  2. Ogres Centrālā bibliotēka
  3. Latviešu konversācijas vārdnīca. X. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 18 463 - 18 464. sleja.
  4. Pats O.K.
  5. Книга памяти Красноярского края. Красноярское общество "Мемориал". Lietas numurs: П-22589 (krieviski)
  6. nekropole.info