Roberts Sēlis

Vikipēdijas lapa
Roberts Sēlis
Roberts Vasjulis-Hermanis-Erkmanis
Roberts Sēlis
Personīgā informācija
Dzimis 1884. gada 29. septembrī
Bukaišu pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1975. gada 19. aprīlī (90 gadi)
Rīga, Latvijas PSR
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks
Valoda latviešu valoda

Roberts Sēlis (1884—1975) bija latviešu rakstnieks. Viens no populārākajiem rakstnieka darbiem ir romāns "Silaines muiža", kurā aprakstīti Leišmales Bukaišu un Augstkalnes pagasti.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1884. gada 29. septembrī Bukaišu pagasta "Mašmelēs" zemnieka ģimenē. Mācījās Bukaišu pagastskolā, tad Jelgavā apguva galdnieka amatu (1900–1902). Strādāja par galdnieku, 1903. gadā kļuva par Jelgavas sociāldemokrātu pulciņa locekli un nelegālās literatūras izplatītāju. Piedalījās 1905. gada revolūcijā, pēc revolūcijas apspiešanas apcietināts. 1911. gadā laikraksts "Laika Balss" literārajā pielikumā publicēja viņa tēlojumu "Atnāca meitenes...". Vēlāk iespiesti stāsti "Jurģu diena" (1912), "Pēc nedaudz gadiem..." (1913), "Nosala..." (1914), "Sautums" (1915), "Zem piekvēpušās debess" (1917), kas publicēti dažādos sociāldemokrātiskas ievirzes izdevumos. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Petrogradu, 1917.–1920. gadā bija lauksaimniecības mašīnu remontētājs Vitebskas latviešu komūnā "Liesma".

1920. gadā atgriezās dzimtenē, nomainīja uzvārdu uz Roberts Hermanis, strādāja par galdnieku kooperatīvā "Kultūras balss" (1920–1928), bija Rīgas pilsētas amatnieku skolas galdnieku darbnīcas vadītājs (1928–1934), līdztekus darbojās literārajā žurnālā "Domas".

Otrā pasaules kara vācu okupācijas laikā 1943. gadā viņu apcietināja, šajā laikā uzrakstīja savu pirmo romānu "Muiža un zeme", ko 1948. gadā publicēja ar nosaukumu "Silaines muiža". Pēc 1947. gada nodevās galvenokārt literāram darbam.[2]

Miris 1975. gada 19. aprīlī Vecāķos, apglabāts Raiņa kapos.

Pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Leišmale" (1927)
  • "Burši un zeļļi". 1. daļa žurnālā "Domas" (1929). Papildināts un pārstrādāts izdevums: "Burši un zeļļi" (1941); Burši un zeļļi. Gaiss viļņo. Rīga: Liesma, 1975. - 464 lpp.
  • "Silaines muiža" (1948); atkārtoti izdevumi: Silaines muiža. Rīga: Liesma, 1984. - 333 lpp., 1985. - 333 lpp. un 1993. - 291 lpp.
  • "Gaiss viļņo" (1954)
  • "Kam vara un viltus" (1956)
  • "Mūsu dārza mazie draugi: vectēva stāsts". Rīga: LVI, 1957. - 31 lpp.
  • "Tanī bargā dienā". Rīga: LVI, 1963. - 631 lpp.; atkārtots izdevums 1980. - 582 lpp.
  • "Ne viss ir zelts, kas spīd" (1966)
  • "Es stāstu par sevi: bērnības un jaunības gadi". Rīga: Liesma, 1969. - 295 lpp.
  • "Vinardu tirāns" (1971)
  • "Es stāstu par sevi. Leišmalē". Rīga: Liesma, 1974. - 399 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]