Rodžers De Vlāminks

Vikipēdijas lapa
Rodžers De Vlāminks
Roger De Vlaeminck
De Vlāminks 1978. gada Flandrijas tūrē
Personas dati
Dzimis 1947. gada 24. augustā (76 gadi)
Valsts karogs: Beļģija Ēklo, Austrumflandrija, Beļģija
Iesauka Čigāns[1]
Komandas informācija
Disciplīna šoseja, velokross
Loma Braucējs
Braucēja tips Klasiku speciālists
Profesionālās komandas
Sezonas Komanda
1969–1971 Flandria-De Clerck-Krüger
1972 Dreher
1973–1977 Brooklyn
1978 Sanson
1979 Gis Gelati
1980 Boule d'Or
1981–1982 DAF Trucks-Cote d'Or-Gazelle
1983 Gios
1984 Gis-Tuc Lu
Lielākās uzvaras

Lielās tūres

Tour de France
1 posms (1970)
Giro d'Italia
Punktu klasifikācija (1972, 1974, 1975)
22 posmi (1972-1979)
Vuelta a España
1 posms (1984)

Daudzdienu sacensības

Tirreno–Adriatico (1972, 1973, 1974, 1975, 1976, 1977)

Viendienas un klasikas

Omloop Het Volk (1969, 1979)
Ljēža—Bastoņa—Ljēža (1970)
Parīze—Rubē (1972, 1974, 1975, 1977)
Milāna—Sanremo (1973, 1978, 1979)
Giro di Lombardia (1974, 1976)
Flandrijas tūre (1977)
Beļģijas čempions grupas braucienā (1969, 1981)

Velokross

Beļģijas čempions velokrosā (1974, 1975, 1978)

Rodžers De Vlāminks (nīderlandiešu: Roger De Vlaeminck; dzimis 1947. gada 24. augustā) ir bijušais profesionālais Beļģijas šosejas un velokrosa riteņbraucējs. Cits bijušais beļģu riteņbraucējs Riks Van Lojs viņu nosaucis par "talantīgāko un vienīgo īsteno viņa paaudzes klasiku braucēju".[1] Viņa iesauka bija "čigāns", jo viņš piedzima ceļojošu apģērbu tirgotāju ģimenē.[1] Plašāk viņš ir zināms ar saviem sasniegumiem bruģētajā klasikā Parīze—Rubē, bet viņa sniegums citos klasikas pieminekļos kopumā padara viņu par vienu no visu laiku labākajiem klasiku braucējiem. Viņa sniegums Parīze—Rubē devis viņam arī citu iesauku "Monsieur Paris—Roubaix".

Dzīves sākums un amatiera karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

De Vlāminks piedzima 1947. gada 24. augustā Austrumflandrijas pilsētā Ēklo,[2][3] Pirmā viņa aizraušanās bija futbols. Viņš spēlēja F. C. Eeklo centra uzbrucēja pozīcijā un pat pameta skolu, lai pievērstos sportista karjerai. Tikmēr viņa vecākais brālis Ēriks guva panākumus kā profesionāls riteņbraucējs un tas pārliecināja Rodžeru izmēģināt riteņbraukšanu.[3] 1965. gadā viņš startēja junioru sacensībās, guva vienu uzvaru, bet 1966. gadā jau 25 uzvaras. Rodžers un Ēriks ziemas pavadīja, piedaloties velokrosa sacensībās un 1968. gadā Luksemburgā Ēriks kļuva par Pasaules čempionu profesionāļiem, bet Rodžers tajā pašā dienā par amatieru čempionu. Vēlāk 1975. gadā Rodžers izcīnīja arī profesionāļu čempiona titulu.

1968. gadā De Vlāminks piedalījās 1968. gada vasaras olimpisko spēļu grupas braucienā un finišēja 18. vietā.[4]

Profesionāļa karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

De Vlāminks par profesionāli kļuva 1969. gada sezonas sākumā Flandria-Declerck komandā un uzvarēja savās pirmajās sacensībās Omloop Het Volk. De Vlāminka karjera attīstījās paralēli Edijam Merksam un viņi abi cīnījās par pārākumu. De Vlāminks 14 reizes startēja Parīze—Rubē, uzvarot četras reizes (1972, 1974, 1975, 1977), finišējot otrais četras reizes, vienreiz trešais, vienreiz piektais, vienreiz sestais un divreiz septītais, izstājoties tikai 1980. gadā. Viņa velokrosa braucēja prasmes padarīja viņu par distancē iekļauto Ziemeļfrancijas bruģēto ceļu ekspertu. De Vlāminks pavasaru klasiku treniņiem izmantoja sezonas sākuma daudzdienu sacensības Itālijā Tirreno–Adriatico. Laika posmā no 1972. līdz 1977. gadam viņš tajās dominēja, uzvarot sešas reizes kopvērtējumā (nepārspēts rekords) un 15 atsevišķos posmos.

De Vlāminks ir viens no trijiem braucējiem, kas uzvarējis visos piecos klasiku pieminekļos (Milāna—Sanremo, Flandrijas tūre, Parīze—Rubē, Ljēža—Bastoņa—Ljēža un Giro di Lombardia). Pārējie divi ir beļģi Riks van Lojs un Edijs Merkss. Vienīgās lielās viendienas sacensības, kurās viņš neuzvarēja bija Pasaules čempionāts, viņa labākais sniegums bija otrā vieta aiz nīderlandieša Ennī Keipera 1975. gadā. Viņš piedalījās trijos Tour de France velobraucienos, uzvarot 1970. gada sacensību 6. posmā starp Amjēnu un Valansjēnu. Trīs reizes viņš uzvarēja Giro d'Italia punktu klasifikācijā, kā arī 22 šo sacensību posmos, ieskaitot septiņos 1975. gadā. Vuelta a España viņa izdevās izcīnīt vienu uzvaru posmā savā pēdējā profesionāļa sezonā 1984. gadā. Viņa karjera ilga 15 gadus un tajā viņš izcīnīja 257 uzvaras.

Pēc karjeras beigām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

De Vlāminks, kurš dzīvo lauku mājā Kapreikē, joprojām ir iesaistīts riteņbraukšanā. Viņš ir nodarbojies ar velokrosa braucēju trenēšanu. 2004. gada aprīlī viņš pameta Beļģijas komandas John Saey-Deschacht trenera amatu, lai vairāk pievērstos ģimenei, bet novembrī jau atgriezās sportā, kļūstot par Zimbabves komandas padomdevēju, gatavojoties Pasaules čempionātam Sanktvendelē, Vācijā.

De Vlāminks ir pazīstams ar savu stingro viedokli par riteņbraukšanu un viņu bieži intervē žurnālisti. De Vlāminks ir asi izteicies par Tomu Bonenu, izsakoties, ka viņš nebija cienīgs atkārtot viņa Parīze—Rubē 4 uzvaru rekordu, apgalvojot, ka riteņbraukšana vairs nav tik grūta kā iepriekš. No tā radās interneta mēme "In den tijd van Roger De Vlaeminck..." ("Rodžera De Vlāminka laikā"), De Vlāminkam piedēvējot dažādu nereālu darbību veikšanu.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Fotheringham, 2003, 63. lpp.
  2. «Roger De Vlaeminck». Cycling Archives. de Wielersite. Skatīts: 2013. gada 19. novembris.
  3. 3,0 3,1 Hilton, 2005, 180. lpp.
  4. «Roger De Vlaeminck Olympic Results». sports-reference.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 15. septembris.
  5. «De Vlaeminck: Boonen's Paris-Roubaix rivals were "third rate"». Cyclingnews.com (Bath, UK : Future plc). 2010. gada 10. aprīlis. Skatīts: 2013. gada 19. novembris.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]