Rostovas rezervāts

Rostovas rezervāts
Rostovas rezervāts
	Ростовский заповедник
	IUCN Ia kategorija (stingra režīma dabas rezervāts)
	Saulriets Vodnijas salā
	Rostovas rezervāts Rostovas rezervāts
Tips	Dabas rezervāts
Atrašanās vieta	Orlovskas un Remontņenskas rajoni, Rostovas apgabals, Krievija
Tuvākā pilsēta	Elista
Koordinātas	46°27′53″N 43°3′2″E / 46.46472°N 43.05056°EKoordinātas: 46°27′53″N 43°3′2″E / 46.46472°N 43.05056°E
Platība	94,65 km2
Dibināts	1995. gada 27. decembris
Pārvaldes institūcija	Krievijas Dabas resursu un vides ministrija
Mājaslapa	www.rgpbz.ru

Rostovas rezervāts ir biosfēras rezervāts Krievijas Eiropas daļas dienvidos, administratīvi atrodas Krievijas Federācijas Dienvidu federālā apgabala Rostovas apgabala dienvidaustrumos Orlovskas un Remontņenskas rajonu teritorijā. Izveidots 1995. gadā, lai aizsargātu cilvēka maz skartos Dienvideiropas stepju mitrājus, savvaļas zirgu ("Donas mustangu")^[1] barus, kā arī putnu ezera un mitrāju dzīvotni. Aizsargājamās teritorijas ir sadalītas piecās daļās, kas aptver Maničas-Gudilo ezera ūdeņus, salas šajā ezerā un apkārtējās stepes. Rezervāts ir daļa no Rāmsaras mitrāju teritorijām ar starptautisku nozīmi, starptautisku statusu tas ar UNESCO lēmumu ieguva 2008. gadā.^[2] Ap rezervāta 95 km² izvietotas 743 km² rezervāta pārvaldīta buferzona, kurā tiek pieļauts ekotūrisms un tradicionālā saimniecība (ieskaitot zirgkopību), un ap 1000 km² liela "sadarbības zona", kurā notiek saimnieciska darbība kopā ar dabas aizsardzības pasākumiem.

Iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rostovas dabas rezervāts atrodas Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, Maničas upes ielejā un ietverot nelielu daļu Salo-Maničas kalnu grēdas nogāžu.^[2] Rezervāta galvenā ģeoloģiskā iezīme ir sālsūdens Maničas-Gudilo ezers, kuru ieskauj sausa stepe un daļēji tuksnesis. Ezers ir garš un šaurs, aizņemot daļu no Kumas-Maničas ieplakas starp Azovas un Kaspijas jūrām; šī garā ieplaka ir paliekas kādreizējam jūras savienojumam starp Melno un Kaspijas jūru.

Rezervātam ir četri sektori:

Salu sektors (4591 ha). Vodnijas sala un Gorelijas sala ezera ziemeļdaļā, kā arī tuvējā piekrastes zeme. Maksimālais augstums ir 93 metri. Šis sektors atrodas otrpus ezeram no dabas rezervāta "Čornije zemļi".
Starikovskas sektors (2115 ha). Otrā terase virs Maničas palienes. Viļņots reljefs ar dziļām gravām; maksimālais augstums ir 153 metri.
Krasnopartizanskajas sektors (1768 ha). Remontņenskas rajona dienvidaustrumos.
Cagān-Hakas sektors (990 ha). Pavasaros applūstošs sāls purvs (solončaks).^[2]

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rostovas rezervāts atrodas Pontijas stepju ekoreģiona vidusdaļā — mērenās joslas zālāju, stepju un krūmāju reģiona ziemeļaustrumos no Melnās jūras, trijstūrī starp Dņestras upi, Kaukāza un Urālu kalniem.^[3]

Reģionā valda kontinentālais klimats ar karstu vasaru bez sausās sezonas (pēc Kepena klimata klasifikācijas - Dfa). Šim klimatam raksturīgas lielas temperatūras svārstības gan diennaktī, gan sezonāli. Vasaras ir karstas, temperatūra sasniedz 40 °C grādus. Vidējais nokrišņu daudzums svārstās no 250 mm līdz 500 mm.

Flora un fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rezervāta sauszemes teritorijā ir no mēreni sauso līdz tuksnešaino stepju augājs. Šajā apgabalā ir īpaši plaši izplatītas graudzāles. Vietās ar sāļākām augsnēm ir sarežģītas halofītu (sāļainumu panesošu augu) kopienas. Pavisam 2021. gadā bija uzskaitītas 503 augu sugas.^[2]

Rezervāts ir pazīstams kā lielākā savvaļas zirgu populācijas aizsargājamā zona Eiropā. Dzīvo daudz putnu sugu, tai skaitā lielā sīga, mazais zīriņš, zivju kaija, mazais jūraskrauklis, rozā un Dalmācijas pelikāni, karošknābis, ūpis un flamingo. Rezervātā reģistrētas vairāk nekā 250 putnu sugas, no kurām aptuveni 120 ligzdo šajā apgabalā, un caurceļojot šeit novērotas vēl 63 sugas. Atzīmētas arī 34 zīdītāju sugas.^[2]