Rozalinda (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rozalinda
Rosalind1.jpg
Atklāšana
Atklājējs/i Stīvens Sinots, Voyager zinātnieku komanda
Atklāšanas datums 1986. gada 13. janvāris
Orbitālie parametri
Epoha 1986. gada 19. janvāris[1]
Lielā pusass (rādiuss) 69 926,795 ± 0,053 km [1]
Ekscentricitāte 0,00011 ± 0,000103 [1]
Apriņķojuma periods 0,558459529 ± 0,000000019 d [1]
Slīpums 0,27876 ± 0,045° (pret Urāna ekvatora plakni) [1]
Riņķo ap Urāns
Fiziskie parametri
Dimensijas 72 x 72 x 72 km[2]
Vidējais rādiuss 36 ± 6 km[3]
Masa ~2,5×1017 kg
Vidējais blīvums ~1,3 g/cm3[3]
Ass slīpums 0 [2]
Albedo 0,072 ± 0,024[3]
Redzamais spožums 21,79 ± 0,13[3]

Rozalinda, arī Urāns XIII[4], ir Urāna pavadonis. Tas ir astotais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.

Atklāšana un nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavadonis tika atklāts 1986. gada 13. janvārī, Voyager programmas zinātniekiem izpētot starpplanētu zondesVoyager 2” attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1986 U4[5]. Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīra nosaukumu Rozalinda. Rozalinda ir tēls Viljama Šekspīra komēdijā „Kā jums tīk”.

Orbīta un fizikālie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rozalindas diametrs ir apmēram 72 ± 12 km. Rozalinda pieder Porcijas grupai, kurā vēl atrodas Bjanka, Kresīda, Dezdemona, Džuljeta, Porcija, Kupidons, Belinda un Perita.[6] Visiem šiem pavadoņiem ir līdzīgas orbītas un fotometriskās īpašības. Rozalinda ir mazizpētīts pavadonis. „Voyager 2” attēlos tas izskatās kā gandrīz apaļš objekts. Pavadoņa garuma pret platumu attiecība ir 0,8 – 1,0. Rozalindas virsma izskatās pelēka. [2]

Starp Rozalindu un Kordēliju pastāv gandrīz pilnīga 3:5 orbitālā rezonanse.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]