Rozula (novads)
| |||||||||||||||||||||||
Rozulas novads bija senās Idumejas zemes novads pie Metsepoles un Imeras robežām (tagadējais Stalbes pagasts). Indriķa hronikas tekstā pieminēts tikai vienu reizi sakarā ar 1223. gada pavasara notikumiem, kad sakalieši, ugaunieši un krievi izlaupīja letu un līvu zemes, tai skaitā Rozulu (Rosula).
Pēc tam igauņu sirotāji sapulcējās Lēdurgas novadā un devās atpakaļ uz austrumiem. Viņus kaujā pie Urēles sakāva Tālavas karavadonis Ramēķis un nogalināja Vīlandes krievu garnizona pavēlnieku Varemāru.
Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vietvārds Rosula tiek skaidrots kā līvu vārda ros-ala ("Rosu novads") latinizēta forma. Pēc šī uzskata šis vietvārds ir senāks nekā Idumeja (līvu: "Ziemeļaustrumu zeme") nosaukums un norāda par meslu atkarību no varjagiem rusiem [1] vai arī no īslaicīgi (1211.-1213. un 1214.) šeit rezidējošā Idumejas krievu fogta Vladimira Mstislaviča. Iespējams arī, ka Gaujas līvi šajā vārdā dēvēja visas zemes, kas atradās uz ziemeļaustrumiem un maksāja meslus Pleskavas rusiem.
No vietvārda "Rozula" atvasināts fon Rozenu dzimtas nosaukums, kas bijuši pirmie šī novada īpašnieki, kuru izcelsme saistāma ar bīskapa Alberta brāli Teoderihu (Theodericus de Bekeshovede sive de Ropa), kas apprecējās ar Vladimira meitu un pūrā saņēma šo novadu.[2]
Atrašanās vieta
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopš 19. gadsimta valodnieki un vēsturnieki ir izteikuši dažādas domas par Rozulas atrašanās vietu. Eduards Pābsts domāja, ka tā varētu būt atradusies austrumos no Trikātas pie Palsas pietekas Rauzas.[3] Augusts Bīlenšteins pieļāva, ka Rozula atrodusies pie Augstrozes.[4] Saskaņā ar citu valodnieku atziņām,[5] teritorijā starp Limbažiem un Valmieru sastopami vairāki senas cilmes toponīmi ar -roz- pamatā, kā Augstroze, Rozbeķe, Rožupītes u.tml. Mūsdienās te atrodas Augstrozes pilskalns (Limbažu novads), Rozbeķu pilsdrupas (Stalbes pagasts), agrākā Rozulas pagasta Īvantos un Ruckā atrasti sudraba naudas stienīši (Mugurēvičs, 1965).[6]
Atsauce
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ NACHRICHTENBLATT DES ROSENSCHEN FAMILIENVERBANDES, April 2008
- ↑ Deutsche Biographie[novecojusi saite]
- ↑ Heinrich’s von Lettland Livländische Chronik, .. übersetzt und erläutert von E.Pabst. - Reval, 1867. - XIV, 367 S.
- ↑ Bielenstein A Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13.Jahchundert. SPb., 1892. 548 S.[novecojusi saite]
- ↑ Plāķis J. Ruozas vārds un tā izplatīšanās pa Latvijas teritoriju. - Rīgas Latviešu Biedrības Zinātņu Komitejas Rakstu Krājums, 22A. Humanitārie raksti. R., 1936. 124.-126.lpp.
- ↑ «Indriķa hronika XXVII 1.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 28. augustā.