Rubenes draudzes novads
Rubenes draudzes novads (vācu: Kirchspiel Papendorf) bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rubenes draudzes novads izveidojās Rīgas arhibīskapijas Līvu galā, senās Imeras zemes teritorijā, kur dzīvojis Indriķa hronikas autors priesteris Indriķis.[1] 1224. gadā noslēgtais Tālavas dalīšanas līgums piešķīra Imeras novadu Livonijas bīskapijai. Vaidavas ezera austrumu krastā atradās labi nocietināts pilskalns, kuru grāfs Zīverss uzskatīja par Beverīnas pilsvietu, bet V.D.Balodis par Metimnes pilsvietu. Rubenes baznīca sākotnēji bija koka ēka, tagadējo izskatu ieguva 1739. gadā.
Muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Rubenes draudzes novadā 1826. gadā bija šādas muižas:[2][3]
- Rubenes mācītājmuiža (Pastorat Papendorf)
- Ķieģeļu muiža (Kegeln)
- Briežu muiža (Palmhof)
- Podzēnu muiža (Podsem)
- Pāpēna muiža (Rosenblatt)
- Sprēstiņu muiža (Spurnal)
- Vaidavas muiža (Waidau)
- Veļķu muiža (Welkenhof)
-
Rubenes baznīca (Broce) -
Veļķu muiža (2011)
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Anton Friedrich Büsching. Magazin für die neue Historie und Geographie: IX. Land-rolle des Herzogthums Liefland vom Jahr 1765. Halle : Johann Jacob Curt, 1773. 370. lpp.
- August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 113–115. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 11. augustā.
- H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 252–253. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 11. augustā.
- Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 100–104. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 11. augustā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Indriķa hronika par Imeras kristīšanu XI.7.
- ↑ August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 113–115. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 11. augustā.
- ↑ H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 252–253. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 11. augustā.
| ||||||