Rudīte Urbacāne

Rudīte Urbacāne Personīgā informācija Dzimusi 1951. gada 17. februārī Zasas pagasts, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) Mirusi 2025. gada 6. maijā (74 gadi) Nodarbošanās skolotāja novadpētniece Augstskola Latvijas Valsts Universitātes Svešvalodu fakultāte

Rudīte Urbacāne (1951—2025) bija latviešu skolotāja, Sēlijas novada pētniece. Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas Gaidu priekšniece un biedrības “Vides un Tūrisma attīstības klubs “Sēlija”” valdes locekle. Veidoja tūrisma objektus Elkšņu pagastā, apzināja sēļu pilskalnu vēsturi, pie Kņāvu pilskalna uzstādīja piemiņas akmeni.

Dzīvesgājums

Dzimusi 1951. gada 17. februārī Zasas pagastā. Pēc pamatskolas absolvēšanas mācījās Rīgas 1. vidusskolā un Latvijas Valsts Universitātes Svešvalodu fakultātē. Strādāja par Zasas vidusskolas angļu valodas skolotāju, vadot arī ārpusskolas darbu, 1981. gadā dibināja Zasas vidusskolas muzeju.

Kopš 1988. gada strādāja Elkšņu pamatskolā kā angļu valodas un vizuālās mākslas skolotāja. Pensionējās pēc Elkšņu skolas slēgšanas 2009. gadā. Izveidoja novadpētniecības ekspozīciju 2014. gadā Elkšņu pagastmājā atklātajā “Atmiņu istabā”. 2017. gadā sastādīja Mirdzas Lazdiņas grāmatu “Tēva skola” par Elkšņu pamatskolas vēsturi. Vadīja 21. gaidu un 65. skautu vienību Elkšņos, starptautiskus skolēnu pieredzes apmaiņas projektus un iesaistīja jauniešus Sēlijas novada pētniecībā. Dzīvoja Elkšņu pagasta “Mazormaņu” mājās pie Ormaņkalna, kur izveidoja putnu novērošanas torni, šķēršļu pārvarēšanas torni un amfiteātri.

Konkursā “Zemgales laiks Ziedonim” Rudīte Urbacāne atzina:

“Man patīk ceļš. Man patīk vieta, kurā man ir dota laime dzīvot – tā ir Sēlija. Es ar lepnumu varu teikt, ka Sēlijas lielāko daļu esmu kājām izstaigājusi. Gan kopā ar saviem skolēniem, gan kolēģiem, gan viena pati. Tas ir mans lielākais gandarījums – iespēja iet.”

Mirusi 2025. gada 6. maijā, izvadīta no Elkšņu tautas nama un apglabāta Ūzānu kapos Elkšņos.

Apbalvojumi

2006. gadā Urbacāne saņēma apbalvojumu “Latvijas lepnums” kategorijā “Skolotājs”. 2020. gadā konkursā “Zemgales laiks Ziedonim” ieguva balvu novadpētniecības nominācijā “Zemgales kedas”, 2023. gadā ieguva konkursa “Sēlijas sudrabs” goda zīmi, kā arī daudzus goda rakstus.