Rudisti

Rudisti Hippuritida Newell, 1965
Rudists Diceras angulatum
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Moluski (Mollusca)
Klase	Gliemenes (Bivalvia)
Apakšklase	Autobranhijas (Autobranchia)
Infraklase	Heterokonhi (Heteroconchia)
Apakškohorta	Eiheterodonti (Euheterodonta)
Virskārta	Imparidentijas (Imparidentia)
Kārta	Rudisti (Hippuritida)
Sinonīmi
Rudistae, Hippuritoida
Rudisti Vikikrātuvē

Rudisti (latīņu: Hippuritida) ir mezozoja gliemeņu kārta. Šo kārtu 1965. gadā ar nosaukumu Hippuritoida izveidoja amerikāņu ģeoloģijas profesors Normans Ņūels, lai gan nosaukumu "Les Rudistes" šai gliemeņu grupai vēl 1819. gadā deva franču dabaspētnieks Lamarks. Rudisti dzīvoja mezozoja ēras otrajā pusē un ģeohronoloģiski ir zināmi no vēlās juras (oksfordas laikmets) līdz krīta perioda beigām. Krīta periodā rudisti savairojās tik lielā mērā, ka kļuva par galvenajiem rifus veidojošajiem organismiem Tetisa okeānā.

Apraksts

Čaulām ir daudzveidīga forma un izmēros tās variē no dažiem centimetriem līdz 1 metram. Tās ir ar nevienādiem vākiem, ar prozogirām, centrālām vai retākos gadījumos ar opistogirām virsotnēm. Pahiodontā slēdzene dalās divos veidos: dekstrodontajā un sinistrodontajā. Retos gadījumos slēdzenes vispār nav. Primitīvām formām ir ārēja čaulas vāku saites vaga, bet priekšējā un aizmugurējā adduktora muskuļa nospiedumi uz čaulas iekšējās virsmas ir virspusēji vai arī uz mioforiem paaugstinājumiem. Attīstītākām formām var būt iekšēja vāku saites iedobe vai arī iekšējais saites ķīlis. Tām čaulas iekšpusē var būt priekšējā un aizmugurējā mioforā apofiza, grīda, palliālie un radiālie kanāli, papildus dobumi, poras, pīlāri u.c. iekšējās struktūras. Čaulas sienām ir kompakta, kancellāta vai retikulāta mikrostruktūra.

Ekoloģija

Lai gan dažas rudistu grupas bija vientuļnieki, taču lielākā daļa viedoja kolonijas jeb biohermu struktūras. Šo struktūru fragmentēšanās ārējas iedarbības rezultātā un šo fragmentu otreizējas nogulsnēšanās rezultātā veidojās biostromi. Šādas struktūras veidoja, piemēram, rudisti Hippurites socialis.

Rudisti, līdzīgi koraļļiem, vai arī kā lielākā mūsdienu gliemeņu daļa barojās, filtrējot ūdeni siltā jūras seklūdenī, lai gan to barības ēdienkarte pagaidām nav pilnībā zināma. Viena no teorijām piedāvā, ka rudisti varētu būt simbiozē ar vienšūnu aļģēm (bruņvicaiņiem — Dinoflagellata), piemēram, zooksantellām, kuru fotosintezējošā procesa rezultātā veidojas skābeklis un ogļūdeņražu barības vielas. Šāda simbioze ir koraļļiem, kas tos nomainīja.

Dazikladaleju aļģu klātbūtne, kas bieži vien asociējas ar rudistiem, pieļauj simbiozi, līdzīgu koraļļu simbiozei ar zooksantellām. Ja tas tā bija, tad rudistu apdzīvotā zona nepārsniedza 15 m dziļumu, jo rudistiem ir vajadzīgs duļķains, ar skābeli bagāts ūdens, taču tiem būtu japielāgojas arī plūdmaiņu iedarbībai. Taču neseni atklājumi konstatēja rudistus, kas dzīvoja dziļākos ūdeņos. Visādā ziņā šīm sugām barošanās dazikladaleju fotosintezējošās darbības rezultātā ir mazvarbūtīga, un, attiecīgi, šo aļģu klātbūtne nav neapgāžams pierādījums simbiozei.

Mūsdienu rifi atrodas ļoti oligotrofā (ar barības vielām nabadzīgā) vidē, un koraļļi lielāko daļu barības vielu iegūst no savu simbiontu fotosintezējošās darbības. Viens no argumentiem, teorijas atbalstam par rudistu un dazikladaleju simbiozi, ir esošā līdzīga asociācija starp zooksantellām un mūsdienu milzgliemenēm (Tridacna ģints), kas arī mīt šājā rifu vidē.

Sistemātika

Modiomorfoīdu virsdzimtas dalījums dzimtās:

• kārta: Hippuritida Newell, 1965 †

• apakškārta: Hippuritidina Newell, 1965 †

• virsdzimta: Caprinoidea A. d'Orbigny, 1847 †
• virsdzimta: Radiolitoidea A. d'Orbigny, 1847 †

• apakškārta: Requieniidina Skelton, 2013 †

• virsdzimta: Requienioidea Kutassy, 1934 †

(†) — izmirušu organismu grupa.