Rudsānu zilastīte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rudsānu zilastīte
Tarsiger cyanurus (Pallas, 1773)
Tēviņš
Tēviņš
Mātīte
Mātīte
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaMušķērāju dzimta (Muscicapidae)
ApakšdzimtaČakstīšu apakšdzimta (Saxicolinae)
ĢintsZilastītes (Tarsiger)
SugaRudsānu zilastīte (Tarsiger cyanurus)
Sinonīmi
  • Luscinia cyanura
  • Erithacus cyanurus
Rudsānu zilastīte Vikikrātuvē

Rudsānu zilastīte (Tarsiger cyanurus) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) dziedātājputns. Mājo Eiropas ziemeļaustrumos un Āzijā.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rudsānu zilastītes izplatība Eiropā sasniedz Somijas centrālo daļu

Rudsānu zilastītes izplatības areāla rietumu daļa sasniedz Krievijas ziemeļrietumus un nedaudz iesniedzas Somijas centrālajā daļā. Vienlaidus areāls plešas Sibīrijā no Urālu kalniem līdz Kamčatkai, Mongolijas ziemeļiem, Ķīnas ziemeļaustrumiem un Japānai. Ziemo Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā.[3] Rudsānu zilastīte mēdz ieklejot Rietumeiropā, galvenokārt Lielbritānijā.[4] Reizēm tā ieklejo Ziemeļamerikas rietumkrastā, parasti Aļaskas rietumos, bet ir novērota arī Kalifornijas rietumos.[5][6]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rudsānu zilastītei Latvijā līdz šim bijuši trīs novērojumi (pirmais Birzgales pagastā, 2015. gadā), visos gadījumos putns noķerts tīklā gredzenošanai. Taču, iespējams, tā pie mums ieceļo regulāri: vairāki simti pāru ligzdo Somijas centrālajā un ziemeļu daļā, tuvāk Krievijas robežai; Zviedrijā līdz 2013. gada oktobrim reģistrēti 92 novērojumi; Igaunijā 5 novērojumi (turklāt bijusi pierādīta ligzdošana); Lietuvā līdz 2014. gadam bijuši 6 novērojumi.[3]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tēviņa galva, pleci, mugura, virsaste un aste ir koši zili

Rudsānu zilastīte ir neliels dziedātājputns. Apmēram tikpat liela kā sarkanrīklīte, lai gan zilastītei ir īsāks knābis un garāka aste.[7] Ķermeņa garums 12—15 cm, spārnu plētums 21—24 cm, svars 10—18 g.[8][9]

Rudsānu zilastītei raksturīgs dzimumu dimorfisms: tēviņa apspalvojums ir košāks un krāsaināks nekā mātītei. Tēviņa galva, pleci, mugura, virsaste un aste ir koši zili. Spārnu lidspalvas pelēkbrūnas. Tumši zilajā sejā izceļas baltas svītras, kas stiepjas no knābja līdz acīm. Mātītes apspalvojums ķermeņa augšpusē ir olīvbrūns, izņemot virsasti un asti, kas tāpat kā tēviņam ir zilas. Abiem dzimumiem ir arī dzeltenoranži sāni (šai īpašībai dodot sugas nosaukumu), balta pakakle un pelēkbalts vēders. Knābis melns, kājas tumši brūnas. Ap acīm mātītei atšķirībā no tēviņa ir arī gaišs gredzens. Jaunie putni izskatās līdzīgi mātītei.[10][11] Rudenī, beidzoties ligzdošanas sezonai, tēviņu apspalvojuma intensīvais zilais tonis kļūst bālāks un no attāluma tie var atgādināt mātīti.[11]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mātītei zila ir tikai virsaste un aste
Pavasarī pirmie atgriežas tēviņi un ieņem ligzdošanas teritoriju

Rudsānu zilastīte mājo skujkoku un jauktu koku mežos, priekšroku dodot mitriem, sūnainiem egļu mežiem, kuros daudz kritušu koku un ne pārāk biezs pamežs. Sastopama arī priežu mežos un mežos, kas jaukti ar bērziem un rododendriem.[1] Rudsānu zilastīte ir uzmanīgs un tramīgs putniņš, kas slēpjas no vērotājiem. Par tās klātbūtni vieglāk spriest pēc tēviņa dziedāšanas, kurš dziedot apmetas augstu koka galotnē.[10]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rudsānu zilastīte barojas ar sīkiem bezmugurkaulniekiem, galvenokārt ar kukaiņiem un to kāpuriem (piemēram, vabolēm, tauriņiem, skudrām un lapsenēm). Ārpus vairošanās sezonas barojas arī ar augļiem un sēklām.[1][10] Barību meklē zemos krūmos un kokos, arī uz zemes vai ķerot kukaiņus lidojumā.[7][10]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdošanas sezona ilgst no maija un jūnija līdz jūlijam vai augustam (atkarībā no izplatības reģiona).[1] Pavasarī pirmie atgriežas tēviņi un ieņem ligzdošanas teritoriju, apmēram 50 m rādiusā, par to paziņojot ar skaļu dziedāšanu. Drīz pēc tam ierodas mātītes un izvēlas sev partneri. Lai arī tiek veidoti monogāmi pāri, partneri var sapāroties arī ar citiem īpatņiem (gan mātītes, gan tēviņi).[10] Ligzdai kausveida forma, vīta no zāles, sūnām, papardēm, zariņiem, salmiem un saknītēm. No iekšpuses izklāta ar matiem, spalvām, smalkākiem zāļu stiebriņiem un reizēm ar priežu skujām. Ligzda var atrasties koka dobumā, zemes iedobē zem koka saknēm, zem krituša koka stumbra vai kraujas sienas iedobē.[1][10][11]

Parasti viens perējums, bet var būt arī otrais.[8] Dējumā ir 3—7 baltas olas ar sarkanbrūniem raibumiņiem.[1][10] Inkubācijas periods ilgst apmēram 15 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni ligzdu atstāj apmēram 15 dienu vecumā.[10][11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]