Rudzu lāčauza

Vikipēdijas lapa
Rudzu lāčauza
Bromus secalinus (L.)
Rudzu lāčauza
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGraudzāļu dzimta (Poaceae)
ĢintsLāčauzas (Bromus)
SugaRudzu lāčauza (Bromus secalinus)
Rudzu lāčauza Vikikrātuvē

Rudzu lāčauza (latīņu: Bromus secalinus) ir graudzāļu dzimtas lāčauzu ģints suga. Tā savvaļā ir sastopama Austrumu un Centrālajā Eiropā, bet daudzviet izzūd, un mūsdienās kādreizējā vienlaidu areālā sastopama no ļoti reti līdz retumis.

Latvijā rudzu lāčauza ir reti sastopama, izzūdoša nezāle. Tās atsevišķi īpatņi un nelielas augu grupas aug sējumos un ceļmalās.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rudzu lāčauza ir viengadīgs pārziemojošs, 15—60 cm garš lakstaugs. Stiebrs ir stāvs, gluds un kails. Lapas ir lineāras, 0,4—0,6 cm platas, īsākas nekā stiebrs un atrodas pārsvarā tā lejasdaļā. Lapas plātne un mala ir klāta ar izklaidus matiņiem, lapas maksts kaila un slēgta. Skara ir 6—15 cm gara un novietota stiebra galotnē, pēc ziedēšanas tā ir mazliet nokarena, diezgan šaura. Vārpiņas ir masīvas, ap 2 cm garas, sāniski saplacinātas. Ārējā vārpiņas plēksne ir ar 3—5 dzīslām, iekšējā — ar 5—7 dzīslām. Ārējā zieda plēksne ir strupa, ar 1—2 cm garu akotu un 7—11 dzīslām. Plēksnes augļu laikā atstāv, tomēr malas ieliecas un pilnīgi nosedz masīvo, veltenisko graudu, kurš ir ap 0,8 cm garš. Graudam ir dziļa garenrieva. Zied jūnijā un jūlijā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «rudzu lāčauza - Bromus secalinus L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-11-06.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]