Pāriet uz saturu

Runets

Vikipēdijas lapa

Runets (krievu: Рунет) ir termins, kas apzīmē Krievijas un krievu valodas lietotāju interneta telpu. Tas ietver visas tīmekļa vietnes, pakalpojumus un digitālās kopienas, kuru saturs ir galvenokārt krievu valodā vai kas ir saistītas ar Krieviju un krievu diasporu.

Termins Runet radies 1990. gadu beigās kā saīsinājums no “russkij internet” (krievu internets) un tiek lietots gan sarunvalodā, gan akadēmiskos un mediju kontekstos, līdzīgi kā termini RuNet, Ru-segment of the Internet vai Russian Internet.

Runeta pirmsākumi meklējami 1980. gadu beigās, kad Padomju Savienībā parādījās pirmie datortīkli — Relcom un Glasnet. 1990. gadā Krievija tika pieslēgta globālajam internetam.

1990. gadu vidū sāka veidoties pirmās krievu valodā rakstītās tīmekļa vietnes un meklētājprogrammas — piemēram, Rambler (1996), Yandex (1997) un Mail.ru (1998). Šajā laikā izveidojās arī domēns .ru, kas kļuva par Krievijas oficiālo valsts domēnu.

1991. gadu sākumā Runets strauji paplašinājās — tika izveidoti populāri ziņu portāli, blogu platformas un sociālie tīkli, piemēram, LiveJournal, VKontakte (2006) un Odnoklassniki (2006).

Runeta īpatnības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Liela nozīme krievu valodā veidotam saturam un vietējām platformām.
  • Valsts iestāžu ietekme un regulējums attiecībā uz datu glabāšanu un cenzūru.
  • Izteikta atšķirība no globālā interneta infrastruktūras, jo Krievija kopš 2010. gadiem cenšas attīstīt “suverēno internetu” (суверенный интернет), kas spēj funkcionēt autonomi.
  • Populārākie pakalpojumi: Yandex, Mail.ru Group, VK, Telegram (plaši izmantots arī ārpus Krievijas).

Politiskie un sociālie aspekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2014. gada, īpaši saistībā ar Ukrainas notikumiem un sankcijām, Krievija (Roskomnadzor) pastiprināja kontroli pār Runetu, ieviešot likumus par datu lokalizāciju, mediju regulējumu un ārvalstu platformu ierobežošanu. Tajā pašā laikā notiek arī cīņa starp valsts kontroli un lietotāju vēlmi saglabāt atvērtu informācijas vidi.

Latvijā pirmie Krievijas tīmekļa vietņu ierobežojumi tika ieviesti 2014. gadā, pēc Krimas aneksijas, kad tika bloķētas vairākas Krievijas propagandas vietnes. Tomēr plašāka bloķēšanas politika tika īstenota no 2022. gada februāra, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un CERT.LV (Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija) sāka koordinēt pasākumus pret vietnēm, kas izplata dezinformāciju vai atbalsta Krievijas agresiju.[1][2] Operatoriem Latvijā (piem., ''Tet'', ''Bite'', ''LMT'') ir pienākums tehniski ierobežot piekļuvi šīm vietnēm pēc NEPLP vai CERT.LV norādījuma. Līdzīgi pasākumi ieviesti arī citās ES dalībvalstīs, tostarp Igaunijā, Lietuvā, Polijā un Vācijā, saskaņā ar Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas noteiktajām sankcijām pret Krievijas valsts medijiem.

  • Krievijā interneta lietotāju skaits 2024. gadā pārsniedza 120 miljonus.
  • Runetā darbojas vairāk nekā 5 miljoni tīmekļa vietņu ar domēniem .ru, .рф, .su un .moscow.
  • Krievu valoda ir viena no sešām visbiežāk lietotajām interneta valodām pasaulē.
  1. «Tīmekļa vietņu ierobežošana | Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome». www.neplp.lv (latviešu). Skatīts: 2025-11-09.
  2. Zanda Bistere. «NEPLP bloķē vēl 27 Krievijas propagandas vietnes». ReTV (lv-LV), 2025-11-04. Skatīts: 2025-11-09.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]