Ruperta zeme

Ruperta zeme (angļu: Rupert’s Land), arī Prinča Ruperta zeme, bija plaša teritorija Ziemeļamerikā, kas no 1670. līdz 1870. gadam atradās Hudzona līča kompānijas kontrolē. Tā aptvēra visas zemes, no kurām upes ietek Hudzona līcī, un veidoja vienu no lielākajām privāti pārvaldītajām teritorijām pasaules vēsturē.

Teritorija tika nosaukta par godu princim Rupertam no Reinas (Prince Rupert of the Rhine), Anglijas karaļa Čārlza II brālēnam un vienam no Hudzona līča kompānijas dibinātājiem un pirmajiem atbalstītājiem.

Vēsture

Ruperta zeme tika izveidota 1670. gadā, kad Anglijas karalis Čārlzs II piešķīra Hudzona līča kompānijai hartu, kas garantēja tai ekskluzīvas tirdzniecības un administratīvās tiesības visā reģionā. Kompānija kontrolēja teritoriju galvenokārt ar tirdzniecības punktu un fortu palīdzību, koncentrējoties uz kažokādu tirdzniecību.

18. un 19. gadsimtā Ruperta zeme bija intensīvas konkurences zona starp britu un franču tirgotājiem, kā arī starp Hudzona līča kompāniju un Ziemeļrietumu kompāniju. 1821. gadā abas kompānijas tika apvienotas, nostiprinot HBC monopolu reģionā.

1870. gadā Hudzona līča kompānija pārdeva Ruperta zemi Kanādas dominionam. Šis darījums būtiski ietekmēja Kanādas teritoriālo paplašināšanos un noveda pie jaunu provinciu un teritoriju izveides, tostarp Manitobas.

Ģeogrāfija

Ruperta zeme aptvēra lielu daļu mūsdienu Kanādas teritorijas, tostarp:

Manitobu,
lielu daļu Ontario un Kvebekas ziemeļu daļu,
Saskačevanas un Albertas ziemeļu daļas,
Nunavutas un Ziemeļrietumu teritoriju dienvidu apgabalus.

Ārējās saites

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)