Rutēnija
Rutēnija (latīņu: Ruthenia) bija vēsturisks reģions Austrumeiropā, kas aptvēra plašas austrumslāvu apdzīvotās zemes. Viduslaikos tās teritorija lielā mērā sakrita ar Kijivas Krievzemes un tās pēctecīgo kņazistu zemēm, aptverot ievērojamu daļu mūsdienu Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas rietumu teritoriju.
Pēc Kijivas Ruses politiskās sairšanas 12.–13. gadsimtā Rutēnijas teritorijā pastāvēja vairākas kņazistes, tostarp Kijivas kņaziste, Galīcijas-Volīnijas kņaziste, Polockas kņaziste, Čerņihivas kņaziste, Smoļenskas kņaziste un Vladimiras-Suzdaļas kņaziste. 13. gadsimtā lielu daļu šo zemju pakļāva Mongoļu impērija, bet vēlāk tās nonāca dažādu Austrumeiropas valstu sastāvā.
14.–16. gadsimtā ievērojama Rutēnijas rietumu un dienvidu daļa atradās Lietuvas dižkunigaitijas un Polijas Karalistes sastāvā, savukārt ziemeļaustrumu zemēs nostiprinājās Maskavas lielkņaziste. Pēc Ļubļinas ūnijas 1569. gadā liela daļa dienvidrietumu Rutēnijas nonāca Polijas—Lietuvas ūnijas Polijas daļas tiešā pārvaldē.
Rutēnijas iedzīvotāju vairākumu veidoja austrumslāvi, kuru viduslaiku dialekti un rakstu valodas tradīcijas vēlāk bija pamatā ukraiņu, baltkrievu un krievu valodas attīstībai. Vēsturiskajos latīņu avotos šīs zemes iedzīvotājus — par rutēņiem (nejaukt ar mūsdienas tautu).