Rīgas 2. slimnīca
| Rīgas 2. slimnīca | |
|---|---|
 | |
| Ģeogrāfija | |
| Koordinātas | 56°54′59″N 24°5′25″E / 56.91639°N 24.09028°EKoordinātas: 56°54′59″N 24°5′25″E / 56.91639°N 24.09028°E |
| Ārstniecība | |
| Gultu skaits | 105 |
| Vēsture | |
| Atvērta | 1959. gadā |
| Saites | |
| Mājaslapa | http://www.slimnica.lv/ |
Rīgas 2. slimnīca ir traumatoloģijā un ortopēdijā specializēta ārstniecības iestāde, kas atrodas Ģimnastikas ielā 1, Rīgas Zemgales priekšpilsētā. Dibināta 1959. gada 29. aprīlī[1].
Struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Slimnīcā ir Uzņemšanas nodaļa un traumpunkts, kur sniedz diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību traumatoloģijā, piecas stacionāra nodaļas, Intensīvās terapijas un anestezioloģijas nodaļa, Diagnostiskās radioloģijas nodaļa, Rehabilitācijas nodaļa. Specialziētajā slimnīcā ir vairāk nekā 300 darbinieku. Gadā tiek veiktas ap 3 000 operācijas. Slimnīcā funkcionē 105 gultas, tostarp, 40 traumu, 36 ortopēdijas, 4 intensīvās terapijas, 14 aprūpes, 8 hroniskās aprūpes, 3 subakūtās rehabilitācijas gultas.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Slimnīcas galveno ēku uzcēla 1911. gadā kā Rīgas pilsētas (3.) nespējnieku patversmi. Tolaik par Rīgas pilsētas 2. slimnīcu sauca tagadējo Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu Pilsoņu ielā 13. Pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā tajā iekārtoja kara skolu, vācu okupācijas laikā karagūstekņu māju, vēlāk tajā vairākus gadus darbojās kara hospitālis.
Pēc P. Stradiņa Republikāniskās klīniskās slimnīcas izveides 1959. gadā tai piešķīra Rīgas pilsētas 2. slimnīcas nosaukumu. 2004. gadā Rīgas 2. slimnīca kļuva par Rīgas pašvaldības SIA, 2016. gadā par SIA "Rīgas 2. slimnīca".[2]
Personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmais slimnīcas galvenais ārsts bija ķirurgs Vilis Purmalis (1959-1962), pēc viņa Filips Sagalovskis (1962-1980) un Jānis Petronis (1980-1994).
Slimnīcā strādāja terapeite Skaidrīte Valdovska, medicīnas studentu praksi vadīja profesors Eduards Žeidurs[3] (1918-1987). Viņš traumatoloģijā un ortopēdijā ieviesa elastīgas un saspriegtas konstrukcijas, publicēja ap 100 zinātnisko darbu. Slimnīcā praktizēja arī Artūrs Blaus, Andrejs Skaģers, Zigmunds Kovaļčuks, Valdis Zatlers, Valdis Andersons. Jānis Petronis, Jānis Keselis un citi.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Kas mēs esam - Rīgas 2.slimnīca». www.slimnica.lv. Skatīts: 2023-08-31.
- ↑ SIA "Rīgas 2. slimnīca"
- ↑ Profesora Eduarda Žeidura simtgades grāmata. Rīgas 2. slimnīca. Rīga : Medicīnas apgāds. 2018. ISBN 978-9934-573-00-2.