Sīkais pameldrs

Vikipēdijas lapa
Sīkais pameldrs
Eleocharis parvula ((Roem. et Schult.) Bluff, Nees et Schauer)
Sīkais pameldrs
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseViendīgļlapji (Liliopsida)
RindaGraudzāļu rinda (Poales)
DzimtaGrīšļu dzimta (Cyperaceae)
ĢintsPameldri (Eleocharis)
SugaSīkais pameldrs (Eleocharis parvula)
Sīkais pameldrs Vikikrātuvē

Sīkais pameldrs (latīņu: Eleocharis parvula) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir reti sastopama Eiropā, vietumis Austrumāzijā, galvenokārt jūru piekrastēs; atradnes kopumā polam tuvos apvidos, un visā areālā atradņu skaits ļoti mazs.

Latvijā sīkais pameldrs ir sastopams ļoti reti, tikai Rīgas līča ziemeļaustrumu un ziemeļrietumu piekrastē. Tomēr iespējams arī citur, īpaši vietās, kur jūras krastā sastopamas palieņu pļavas. Ilggadīgi noturīga, neliela populācija zināma Randu pļavās.

Sīkais pameldrs ir ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1. kategorijā.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sīkais pameldrs ir daudzgadīgs, 2—5 cm garš lakstaugs. Tam ir ložņājošs saknenis, no saknēm atiet izlocīti stīgveida dzinumi, kā galā ir iegareni vairpumpuri, kas sakņojas. Stublājs ir apaļš, veido grupas vai stublāji pa vienam. Lapas ir šauri lineāras, sarveidīgas, tikai pie stublāja pamata, īsākas nekā stublājs vai tā garumā. Ziedu vārpiņa ir viena, 0,2—0,4 cm gara ar 3—5 ziediem stublāja galotnē. Ziedam ir 3 drīksnas, vārpiņas plēksnes gaiši pelēkbrūnas, strupas, apakšējā plēksne sasniedz pusi no vārpiņas garuma. Apziedņa matiņu parasti nav, vai — ja tādi ir — tad pārsniedz augli. Auglis ir sīks riekstiņš ar īsu irbuļa palieku. Zied jūlijā un augustā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «sīkais pameldrs - Eleocharis parvula (Roem. et Schult.) Bluff, Nees et Schauer - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-05-17.