Sīmanis Klēvers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sīmanis Klēvers
Sīmanis Klēvers
Personīgā informācija
Dzimis 1834
Kalētu pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1922
Durbe
Tautība Latvietis

Sīmanis Klēvers (1834—1922) bija latviešu dārznieks un sabiedriskais darbinieks, Durbes pilsētas galva (1893). Dārzkopības grāmatu autors. Pateicoties Klēvera darbībai, Durbē izveidojās daudzi augļudārzi, un Durbes ģerbonī attēlota ābele ar septiņiem āboliem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1834. gada oktobrī Gramzdas draudzes novada Kalētos. Mācījās Gramzdas draudzes skolā, bija Dižkalētu muižas dārznieka māceklis, no 1855. gada Zasumuižas dārznieka Šreibera palīgs Zasulaukā. Strādāja par Kalētu muižas, vēlāk par Rucavas muižas dārznieku, sarakstīja grāmatu „Mazais sakņu dārznieks”.

1877. gadā Klēvers iegādājās zemes gabalu Durbē un izveidoja augļu dārzu, sēklu pārdotavu un kokuskolu, nodarbojās ar jaunu ābolu un bumbieru šķirņu ieviešanu, par to ieguva sudraba medaļu Kurzemes lauksaimniecības izstādē Jelgavā. Sakarā stikla ražošanas paplašināšanos Kurzemes cepļos, Sīmanis Klēvers 1890. gadā ieteica attīstīt ciklamenu audzēšanu muižu siltumnīcās.[1]

Kad 1893. gadā Durbe ieguva pilsētas tiesības, viņu ievēlēja par pirmo pilsētas vecāko. 1912. gadā Klēvers izdeva savu pēdējo grāmatu, kurā mācīja audzēt eksotiskus augus, šampinjonus, iekārtot krāšņumdārzus un pazīt sēnes.

Miris 1922. gadā, apbedīts Priediena kapos.[2]

Grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ilustrācija "Dārzkopju ienaidnieki" no Sīmaņa Klēvera "Baltijas dārza draugs" (1890).

Sīmaņa Klēvera grāmatas bija kodolīgi personiskās pieredzes stāsti un aptvēra visas dārzkopības nozares. Tās ietekmēja dārzkopības attīstību latviešu zemniecības veidošanās laikā.[3]

  • "Mazais ābolu dārznieks" jeb: Pamācīšana ne vien par to, kā augļu koki no sēklām audzējami, potējami, kā lauku jeb meža koki kopjami, bet ari vēl citas daudzas derīgas mācības, kas dārza mīļotājiem un kopējiem jāzin. Rīga: druk. Bušs, 1872. 127 lpp.;
  • "Zemkopja augļukoku dārzs" jeb: Pamācīšana ne vien par to, kā augļu koki no sēklām audzējami, potējami, kā lauku jeb meža koki kopjami, bet ari vēl citas daudzas derīgas mācības, kas dārza mīļotājiem un kopējiem der zināt. Jelgava: Stefenhāgens un dēls, 1881. 136 lpp.;
  • Baltijas dārzu draugs. Jelgava: Stefenhāgens un dēls, 1911. 32 lpp.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pie Klēvera mājas Raiņa ielā 36 Durbē 1997. gadā atklāja piemiņas plāksni.

2014. gadā Durbes kultūras namā notika dārznieka Sīmaņa Klēvera 180. dzimšanas dienai veltīts pasākums, kurā uzstājās Latvijas Valsts Augļkopības institūta zinātnieki Māra Skrīvele, Edgars Rubauskis un Laila Ikase.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]