Sīmanis Simanovičs
| Sīmanis Simanovičs | |
|---|---|
 | |
| Tautas Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1940. gada 21. jūlijs — 25. augusts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1890. gada 15. maijā Liepājas apriņķis |
| Miršanas dati |
1972. gada 4. decembrī Liepāja |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Komunistiskā partija |
Sīmanis Simanovičs (1890. gada 15. maijs – 1972. gada 4. decembris)[1] bija latviešu politiķis un komunistu aktīvists. Bijis nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas deputāts un prezidija loceklis.[2]
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skolas gaitas uzsācis Liepājas apriņķa Rāvas pagasta trīsgadīgajā skolā.[3] Būdams jauns, strādāja Liepājas drāšu fabrikā par kalēju, kur piedalījās 1905. gada revolūcijas notikumos. 1911. gadā apcietināts.[4] 1913. gadā pēc atbrīvošanas uzsāk darbu Rīgas kuģu remonta rūpnīcā, taču ap 1914. gadu tiek apcietināts, ieslodzīts Sanktpēterburgā un izsūtīts spaidu darbos uz Irkutsku. Pēc Oktobra revolūcijas karo latviešu sarkano strēlnieku rindās, līdz 1920. gadu sākumā atgriežas Latvijā.[1] No 1929. gada darbojies Latvijas Komunistiskajā partijā, par ko 1932. gadā piespriesti četri gadi spaidu darbos.[5] Bija kandidējis Liepājas domes vēlēšanās.[6]
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kļuvis par Liepājas pilsētas arodbiedrības priekšsēdētāju, kā arī nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas deputātu un prezidija locekli. Bijis viens no divdesmit parlamenta delegātiem, kuri Maskavā lūdza Latvijas iekļaušanu PSRS.[7][8] 1941. gadā iecelts par Liepājas apgabaltiesas pagaidu priekšsēdētāju.[9] Otrā pasaules kara laikā un līdz 1948. gadam strādā tiesu sistēmā, pēc tam strādājot kā Liepājas pilsētas milicijas daļas priekšnieka vietnieks un kokapstrādes kombināta "Baltija" pensionāru padomes vadītājs.[1]
Miris Liepājā 1972. gadā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Sīmanis Simanovičs». Komunists (Liepāja). 1972. gada 8. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. Februāris. Skatīts: 2020. gada 27. janvārī.
- ↑ Kas balsoja par sociālistisko Latviju. - Latvijas Jaunatne. - 1991.g. 20.jūlijs
- ↑ F. Arnis. «Kas viņi bija?». Komunists (Liepāja), 1988. gada 2. novembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. Februāris. Skatīts: 2020. gada 27. janvārī.
- ↑ B. P. «Veci revolucionāri stāsta jaunatnei par savām cīņu gaitām». Jaunais Komunārs, 1941. gada 4. maijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2013. gada 18. augustā.
- ↑ «Galvas pilsēta». Latvijas Kareivis. 1932. gada 25. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2013. gada 18. augustā.
- ↑ «Liepājas pilsētas valde». Valdības Vēstnesis. 1929. gada 16. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2013. gada 18. augustā.
- ↑ Aina Burija. «Padomju okupācijas sākums Liepājā». liepajniekiem.lv, 2002. gada 8. aprīlī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. janvārī. Skatīts: 2013. gada 18. augustā.
- ↑ «Latvijas lūdzēji Maskavā». Latvijas Avīze. 2010. gada 5. augustā. Skatīts: 2013. gada 18. augustā.
- ↑ «Apstiprināti tiesneši». Jaunais Komunārs. 1941. gada 4. janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2013. gada 18. augustā.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |