Sīrija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sīrijas Arābu Republika
الجمهورية العربية السورية
Al-Jumhūriyyah al-ʿArabiyyah as-Sūriyyah
Sīrijas karogs Sīrijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeTēvzemei un Brīvībai
HimnaHomat el Diyar
Valsts sargi

Location of Syria
Galvaspilsēta Damaska
33°30′N 36°18′E
Lielākā pilsēta Haleba
Valsts valodas arābu valoda
Valdība Prezidentālā republika
 -  Prezidents Bašars al Asads
 -  Premjerministrs Muhameds Nadži al Otari
Neatkarība no Francijas 
 -  Pirmā deklarācija 1936. gada septembrī 
 -  Otrā deklārācija 1944. gada 1. janvārī 
 -  Atzīta 1946. gada 17. aprīlī 
Platība
 -  Kopā 185 180 km² (88.)
 -  Ūdens (%) 0,06
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. g. 19 405 000 (55.)
 -  Blīvums 103/km² (110.)
IKP (PPP) 2005. gada aprēķins
 -  Kopā $71 740 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $5 348 
HDI (2007) 0,724 (vidējs) (109.)
Valūta Sīrijas mārciņa (SYP)
Laika josla EET (UTC+2)
 -  Vasarā (DST) EEST (UTC+3)
Interneta domēns .sy
ISO 3166-1 kods 760 / SYR / SY
Tālsarunu kods +963

Sīrija (Arabu valodā: سوريا). Oficiālais valsts nosaukums Sīrijas Arābu Republika (Arabu valodā: الجمهورية العربية السورية) ir valsts Tuvajos austrumos, dibināta 1946. gada 17. aprīlī.

Tā robežojas ar Libānu rietumos, Izraēlu dienvidrietumos, Jordāniju dienvidos, Irāku austrumos un Turciju ziemeļos. Starptautiski strīdi ar Izraēlu par tās okupētajām Golānas augstienēm, kā arī ar Turciju par Hatajas (Hatay) provinci.

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāk kā puse no Sīrijas iedzīvotājiem ir arābi sunnīti (ap 60%), lielākās minoritātes ir arābi šiīti - alavīti, ismailīti un t.s. "divpadsmitnieki" (13%), kristieši - pareizticīgie, grieķu katoļi, asīrieši, armēņi, protestanti (10%), kurdi (9%), turkmēņi (3%) un druzi (3%).

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baath partijas nākšana pie varas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc kārtējā militārā apvērsuma, 1963. gada martā pie varas nāca Baath partijas dominēta valdība. Tika uzsāktas sarunas par Ēģiptes, Sīrijas un Irākas federācijas izveidošanu. 1963. gada 17. aprīlī Kairā tika parakstīta vienošanās par federācijas referenduma rīkošanu 1963. gada septembrīm, taču jau drīz vien starp valstīm radās nesaskaņas un plāns izgāzās. Pēc tam Sīrijas un Irākas valdības, kuras abas domināja Baath partija, sāka sarunas par abu valstu apvienošanos. Sarunas pārtrūka 1963. gada novembrī, kad Baath valdība Irākā tika gāzta.

1964. gada maijā prezidents Amins Hafizs apstiprināja pagaidu konstitūciju ar kuru tika izveidota Nacionālā Revolūcijas Padome; iecelts parlaments, kuru veidotu masu organizāciju pārstāvji; prezidenta padome; un ministru kabinets.

1966. gada 23. februārī armijas virsnieki īstenoja valsts apvērsumu, ieslodzīja prezidentu Hafizu, pārtrauca pagaidu konstitūcijas darbību un izveidoja civilo Baath valdību. Šo apvērsumu tā rīkotāji raksturoja kā Baath partijas principu apstiprināšanu. Šo režīmu vājināja arābu valstu militārā sakāve 1967 sešu dienu karā. Izraēla iekaroja Golānas augstienes. Sāka parādīties nesaskaņas starp Baath partijas mērenāko militāro daļu un radikālāko civilo politiķu daļu.

1970. gada 13. novembrī aizsardzības ministrs Hafezs al-Asads īstenoja valsts apvērsumu, atstūma no varas civilo Baath valdības un partijas vadību un kļuva par Sīrijas premjerministru.